Pirmo svētku atmosfēru gan pabojāja tehniskās problēmas ar vienu no Gaismas pils liftiem. Turklāt bibliotēkas apmeklētājus pārsteidza stingrā drošības sistēma, kas paredz, ka līdzpaņemtās somas jāatstāj garderobē ātrijā. Tas gan neliedz ņemt līdzi personiskās mantas, kuras tiek palūgts ievietot īpašos maisiņos ar Nacionālās bibliotēkas logo. «Sistēma radīta, lai grāmatām nepieaugtu kājas,» skaidro LNB Komunikācijas un mārketinga nodaļas vadītāja Signe Valtiņa.
Tas tāpēc, ka pirmo reizi apmeklētājiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītavās brīvi pieejami 350 tūkstoši grāmatu. Daļa plauktu bibliotēkā vēl tukši, jo uz jauno celtni līdz pagājušajai nedēļai atceļojuši 70% no brīvpieejas krājuma. Tas gan netraucēja apmeklētājiem intensīvi interesēties par grāmatu pasūtīšanas un meklēšanas principiem, kā arī omulīgi iekārtoties pie lasītavu galdiem un pāršķirstīt atrastās grāmatas. «Domāju, ka vēl būs daudz jautājumu, jo brīvpieeja ir kaut kas jauns Nacionālajai bibliotēkai,» stāsta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas vadītāja Eva Ausēja. «Mēs strādājam pēc jauniem principiem, un arī lasītājiem būs jāpierod, ka grāmatas nav jāliek atpakaļ plauktā, bet īpaši tam paredzētos plauktiņos, lai nesajauktu sistēmu.» Viņa piebilst, ka nevajag baidīties uzrunāt bibliotēkas darbiniekus, jo viņi nevis norādīs uz kādu mistisku plauktu telpas galā, bet gan aktīvi iesaistīsies nepieciešamās literatūras meklēšanā. «Profesionāļi savā profesijā iet dziļumā, mēs bibliotēkā ejam plašumā,» saka E. Ausēja un atzīst, ka, palīdzot lasītājiem, arī paši bibliotekāri izzina jaunas tēmas. Stāvu atvēršanas dienās ierasti atturīgie apmeklētāji ar Gaismas pils darbiniekiem iesaistījās aktīvās diskusijās, izjautājot viņus gan par elektroniskajām grāmatām, gan iespēju nodot, saglabāt un restaurēt grāmatas. Grāmatu krātuves darbiniece Alise Ločmele teic, ka cilvēki aktīvi interesējušies par grāmatu pārvešanas procesu, to, vai kāds krājums nebūs pieejams. «Būtībā ir tā - ja lasītavas ir atvērtas, lielāko daļu grāmatu tur arī var atrast,» viņa mierina un piebilst, ka jau septembrī bibliotēka strādās pilnā režīmā.
Divas Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavā sastaptās skolnieces atzina, ka Nacionālās bibliotēkas vecajās telpās viņām nav bijis vajadzības pabūt, jo līdz šim viss nepieciešamais atradies skolas bibliotēkā, bet «tagad, kad būs laiks, nāksim te, jo ir interesanti». Turklāt jaunā ēka ir saistoša ne tikai ar saviem literatūras krājumiem. Andris Vilks izceļ faktu, ka visas lasītavas iekārtotas ar logiem uz Daugavas pusi, no kuriem paveras brīnišķīgs skats uz vecpilsētu. «Patīkamākais ir tas, ka pirmie apmeklētāji novērtē iekštelpu lietderību, svarīgi, lai cilvēkiem šeit ir ērti strādāt, mācīties, satikties ar citiem.» Patīkamās bibliotēkas iekštelpas uzteic arī paši darbinieki. Dagnija Jarāne, kura bibliotēkā strādā jau kopš 1975. gada, atzīst, ka jaunās ēkas atvēršanas mirklis pēc garā tapšanas procesa šķiet visnotaļ neticams: «Man personīgi, ienākot jaunajās telpās, uzreiz bija māju sajūta.»
17. jūnijā Latvijas Nacionālā bibliotēka sāks apkalpot apmeklētājus mezonīna, kā arī 2. un 3. stāvā. www.lnb.lv.