Tas, kāda būs bērnu ēšanas patikšana, ir diezgan neparedzami - tas, kas tika izēsts pa tīro pirms mēneša, šodien var palikt tikai apmaisīts un šķīvī pārbīdīts. Tā nu es esmu cēlā vientulībā notiesājusi bioloģiskā truša ragū, kas aizdarīts ar lauku saldo krējumu. Ir gadījies arī, ka nevaru visu apēst, un tad ar asiņojošu sirdi esmu palaidusi podā no Dienvidamerikas nākušā vērtīgā graudauga kinoja putru, domās redzot drūmi nosodošus indiāņu pārtikas dievus.
Vēdiskajā kultūrā saka - cik ēdiena izmetīsi, tik pietrūks. Eiropas Savienībā radītais pārtikas atkritumu daudzums vidēji ir 179 kg uz iedzīvotāju gadā, 42% no tā rodas mājsaimniecībās. Latvijas atkritumu apsaimniekotāji aprēķinājuši, ka mūsu izmestie pārtikas atkritumi veido ap 27% no visiem sadzīves atkritumiem. Mēs izmetam ne tikai neapēsto, kas palicis pāri - iegrauztas un apkaltušas maizes šķēles, iestāvējušos zupu, bet arī bieži vien to, kas neatbilst mūsu patikai - kāds ēd ābolus bez mizas, cits maizes garozu nesakož, cits no olas tikai dzeltenumu izurbina.
Pārtikas izmešana ir dubulta izšķērdēšana, domājot par vidi - tā gaisā izkūp resursi, kas bija izmantoti, lai pārtiku saražotu, un arī paši atkritumi un to pārstrāde palielina siltumnīcas gāzu emisijas, kas ietekmē klimatu. Domājot par ģimenes budžetu, tā ir naudas izmešana.
Rīgā dzīvo 600 000 cilvēku, lielākā daļa no tiem ēd trīs reizes dienā - tās ir divi miljoni maltīšu dienā. Iedomājieties, cik daudz no tā visa aiziet atkritumos.
Mēs nevaram pārvērst Rīgu par pilsētu bez pārtikas atkritumiem, bet to varam izdarīt katrs ar savu māju. Kāpēc cilvēki pārtiku izmet? Tāpēc, ka neapzinās radīto atkritumu apjomu - kas prom no galda, prom no sirds, neizmanto ēdienu pārpalikumus jaunu ēdienu radīšanai, gatavo pārāk daudz.
Ko darīt? Savu «dežūrcūkas pieeju» es neiesaku, jo ir arī saprātīgāki veidi, ko iesākt, lai nebūtu ēdiens jāizšķērdē. Vēdiskā kultūra saka: atdodiet dzīvniekiem vai aprociet. Un tiešām, tie, kuriem mājās ir īsts cūķis vai suns, par pārtikas atkritumiem nesūdzas. Zinu pilsētniekus, kuri atraduši kādu, ar kuru dalīties, ja palicis pāri. Bioloģiskos atkritumus var arī kompostēt, tiesa, ne gaļu vai putras paliekas. Bet vēl labāk ir domāt ne par to, kur likt pārpalikumu, bet kā to neradīt - tas nozīmē labi plānot ēdienreizes un iepirkties pēc saraksta. Labi strādā arī tas, ja pērk kvalitatīvāku un dārgāku pārtiku - pirmkārt, to iegādāsies mazāk, otrkārt, gribēsies izmantot līdz pēdējai druskai.