Pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) skaidrojuma, ka lielākā daļa tēriņu saistīti ar personālu - gan papildu darbinieku pieņemšanu, gan esošo apmācību, - Valsts prezidenta bažas par tēriņu nelietderību gan esot kliedētas, Dienai atzina prezidenta kancelejas preses dienestā.
Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta pārstāve Linda Jākobsone Dienai skaidro, ka prezidentūras izmaksas dažādās valstīs nav savstarpēji salīdzināmas, jo neesot vienotas uzskaites metodoloģijas un viņa nevar pateikt, kas ietilpst, piemēram, Dānijas 35 miljonos eiro. Dažas valstis norādot visus izdevumus, citas - tikai centrālo pasākumu izmaksas. Latvija uzskaita visus, tajā skaitā arī katras ministrijas tēriņus. Ar tiem jebkurš var iepazīties Valsts budžeta sadaļā «ES prezidentūra». Tikmēr šādu sekretariāta neziņu par citu valstu tēriņiem par «nepadarītu mājasdarbu» dēvē eksperts valsts pārvaldes jautājumos, bijušais Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Viņš norāda, ka sekretariātam vajadzēja apzināt un publiskot savstarpēji salīdzināmas valstu izmaksas. «Acīmredzot sekretariāts kādu iemeslu dēļ to nevēlas darīt,» spriež M. Krieviņš.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir norādījis, ka Latvijai lauvas tiesa izmaksu nepieciešama papildu darbinieku algām un visu iesaistīto ierēdņu apmācībām. Tieši ar krīzes gados novājināto civildienestu, kurš nu ir jāatjauno, ministrs skaidro 20 miljonu eiro pārsvaru pār Lietuvas izmaksām, kura, tāpat kā Latvija, pirmo reizi rīko prezidentūru. Tās nodrošināšanai plānoti 1140 darbinieku, no tiem 90 vēl tikai tiks pieņemti darbā ministrijās, kā arī pieaugs strādājošo skaits Latvijas pārstāvniecībā ES.
Bažas par darbinieku apmācību lietderību un atdevi ilgtermiņā pauž M. Krieviņš: «Ieguldīt lielus resursus cilvēku apmācībā, nedomājot par to, kā viņus noturēt valsts pārvaldē pēc prezidentūras, atgādina situāciju ar zāles un fasāžu krāsošanu pirms «lielo priekšnieku» atbraukšanas. Labāk būtu mobilizēt atlikušos valsts pārvaldes profesionāļus un nodrošināt minimālās programmas izpildi, nevis mēģināt uzlēkt augstāk par savām iespējām.» Šādai nostājai gan nepiekrīt L. Jākobsone, norādot, ka nauda būs lietderīgi izmantota arī tajā gadījumā, ja pēcāk šie cilvēki dosies strādāt uz ES institūcijām.
Jāpiebilst, atšķirības valstu attieksmē pret ES prezidentūras organizēšanu iezīmējas pat suvenīru ziņā - no Francijas dāvinātajām Hermes rokassomiņām līdz Dānijā pasniegtajam labas kvalitātes krāna ūdenim minerālūdens vietā.