Miljoni ražotnēs
Ap 20 miljoniem eiro līdz 2019. gadam savā attīstībā plāno investēt gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers - galvenokārt esošās rūpnīcas rekonstrukcijā un jaunas rūpnīcas celtniecībā. Pieprasījuma dēļ Forevers saražotā apjomi kopš 2010. gada pieauguši par 18%, tāpēc pašreizējā rūpnīcā kļuvis par šauru. Jaunā ražotne ļaus strādāt ar pusotru reizi lielāku jaudu, un tajā būs modernas tehnoloģijas, kas audzēs gan ražošanas efektivitāti, gan produkcijas kvalitāti.
Līdzīga vēriena soli spēris maizes un konditorejas uzņēmums Cannelle Bakery, tikai par mazākiem līdzekļiem un pretējā virzienā - apvienojot līdzšinējās divas ražotnes vienā, lai saimniekotu rentablāk. «2015. gadā veiktās ap 170 000 eiro investīcijas deva iespēju no jūnija visu ražošanu koncentrēt Saldū. Tā tika paaugstināta ražošanas efektivitāte, kas ļauj audzēt arī klientu servisu. Tagad ražojam renovētā ražotnē ar jaunām iekārtām, kuru iegāde notika ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu 216 000 eiro apjomā,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.
Pārtikas ražotāji regulāri investē, lai paplašinātu arī produkcijas klāstu. Piemēram, Rīgas dzirnavnieks nesen ieguldījis pusmiljonu eiro jaunā ātri pagatavojamas biezputras ražošanas līnijā. «Tā ļauj ražot Herkulesa produkciju modernākā iepakojumā - trauciņā, kuram jau pievienota karote,» atklāj uzņēmuma valdes loceklis Žilvins Pakeltis un piebilst, ka tas veicinājis jaunu paradumu veidošanos sabiedrībā, jo nu biezputru var ērtāk pagatavot un ēst ārpus mājām. «Līdz ar šo projektu uzņēmums nostiprinās savas pozīcijas un turpinās būt flagmanis graudaugu biezputru nišā,» uzskata Ž. Pakeltis.
Arī a/s Hanzas maiznīca pēdējos divos gados modernizācijā ieguldījusi ap 2,3 miljoniem eiro, un daļa no tiem aizgājusi rudzu formas maizes līnijas uzstādīšanai ražotnē Rīgā - nu var attīstīt jaunus produktus. «Mums ir svarīgs katrs maizes ēdājs un tas, ka mūsu produktu klāstā ikviens var atrast maizi savai gaumei,» pamato uzņēmuma komercdirektors Uģis Mihņevičs.
Savukārt Inese Lielpinka, CIDO grupas pārstāve, stāsta, ka par lielāko izrāvienu produkcijas sortimenta paplašināšanā uzņēmumam 2015. gadā kļuva iegūtās tiesības sākt pildīt, pārdot un izplatīt PepsiCo zīmolu produktus - dzērienus Pepsi, Pepsi Max, 7Up, Miranda un Mountain Dew. Tas prasījis arī attiecīgu ražošanas un loģistikas pielāgošanu starptautiskā koncerna prasībām.
Arī apkurei, pētniecībai
Hanzas maiznīcā pēdējā laikā būtiski uzlaboti un modernizēti loģistikas procesi, CIDO grupā regulāras investīcijas saistās arī ar energoefektivitātes kāpināšanu, bet Rīgas dzirnavnieks uzstādījis jaunu apkures katlu, kas ļauj gandrīz vairs neizmantot fosilo kurināmo, bet gan pamatā videi draudzīgās auzu atbiras, ko iegūst graudu pārstrādes procesā. Arī citi Dienas aptaujātie pārtikas uzņēmumi investīcijas novirza ne tikai jaunu ražotņu vai ražošanas līniju izveidei.
Cannelle Bakery, ko līdz pērnajam gadam pazinām kā SIA Matss, jau kopš 2013. gada iegulda zīmola izveidē, lai atvieglotu saziņu ar klientiem Latvijā un citviet. Lai izvērstu eksportu, uzņēmums arī pievērsies starptautiskai ražošanas sertificēšanai - uzsācis britu mazumtirdzniecības uzņēmumu asociācijas Standarts for Food Safety sertifikātam atbilstošas prakses ieviešanu ražošanā.
Tikmēr CIDO grupa ir no tiem pārtikas ražotājiem, kas gan uzmanību, gan finanses velta arī sabiedrības informēšanai par atsevišķu produktu veselīgumu. «Piemēram, lielu vērību esam pievērsuši pētniecībai un sadarbībai ar Latvijas un Igaunijas universitātēm, kas ļāvušas mums atklāt būtiskas lietas par mūsu produktiem,» saka I. Lielpinka un stāsta, kā kopā ar LLU noteikts, kādas un cik daudz vērtīgu vielu satur sulas, bet Tallinas Tehnoloģiju universitātes pētnieki atklājuši, ka dabīgais minerālūdens Mangaļi nāk no zemes iežiem, kur veidojies pirms aptuveni 36 000 gadu.
Skatās valsts virzienā
Latvijas pārtikas ražotāji gan vēlētos lielāku valsts atbalstu eksporta veicināšanai. «Varētu attīstīties straujāk, ja valsts sniegtu iespēju uzņēmumiem, kas iegulda tehnoloģiju un kvalitātes paaugstināšanā, saņemt noteiktus atvieglojumus. Latvijas pārtikas nozare ir eksportspējīga, bet tās strauju attīstību kavē nelielie pieejamie resursi, ko uzņēmums spēj ieguldīt savas eksportspējas attīstībā. Ja valsts ieviestu mērķtiecīgas atbalsta programmas, tiktu atbrīvoti apgrozāmie līdzekļi uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitātes kāpināšanai,» uzskata I. Skrebelis un piebilst, ka arī Latvijas tirgus aizsardzības pasākumiem jābūt nopietnākiem. Arī Ž. Pakeltis no valsts sagaida labvēlīgāku politiku investīciju veikšanai - tas būtu saistīts ar peļņas nodokļa samazināšanu un ļautu daudz vairāk ieguldīt ražošanas modernizācijā. Savukārt I. Lielpinka CIDO grupas vārdā valsts politiku nodokļu jomā šobrīd vērtē pozitīvi, taču arī uzsver, ka nepieciešams lielāks valsts atbalsts un ciešāks dialogs ar uzņēmējiem. Tāpat biznesam būtiska ir valsts lēmumu pēctecība un nodokļu izmaiņu prognozējamība ilgākā laika posmā.