Kā Dienai atzīst CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš, tad, piemēram, Vācijā vai Francijā auto vidējais vecums svārstās sešu līdz astoņu gadu robežās. Latvijā tendences šai jomā būtībā nemainās, un tas ir diezgan precīzs indikators tam, ka cilvēku pirktspēja pagaidām nav tādā līmenī, lai atļautos pirkt jaunus auto.
J. Liepiņš gan lielus riskus drošībai nesaskata. Svarīgs esot nevis vecums, bet mašīnas tehniskais stāvoklis. «Šeit nevar vērtēt kategoriski. Piecgadīgai mašīnai, ja tā ārzemēs bijusi kalpošanā taksometru parkam, nobraukums var būt pat teju miljons kilometru. Mēs to saucam par sagurušu mašīnu. Tikpat labi pretī var būt 13 gadu vecs spēkrats ar mazu nobraukumu vai arī ar īpašnieku, kas ļoti rūpējies par to, ļaujot mašīnai būt labā tehniskā stāvoklī,» ar piemēriem skaidro J. Liepiņš. Tomēr, kā jebkura manta, arī auto noveco. Jo mašīna vecāka, jo šoferim grūtāk uz to paļauties. Pat tad, ja spēkrats tiek kopts, mēdz parādīties nepatīkami pārsteigumi, ko iepriekš grūti prognozēt.
CSDD tehniskās apskates tiek veiktas pat ļoti veciem auto. Sākot no astoņdesmitajiem gadiem un vecākiem, direkcija piešķir vēsturiska auto statusu. Tas nozīmē, ka mašīnai tiek veiktas visas tās pašas pārbaudes, kas jaunajām, tikai netiek pieprasīts jaunās paaudzes aprīkojums.
Par spīti auto tirgotāju paziņojumiem, kas ik pa laikam sludina par to, ka kādas konkrētas auto markas kalpo ilgāk un ir drošākas, J. Liepiņš uzskata, ka kvalitāte nav atkarīga no markas. «Praksē ir bijis tā, ka vīrs savai sievai nopērk it kā drošo Volvo un sev zemākas klases auto. Pēc īsa brīža viņš atzīst, ka ar Volvo teju katru otro mēnesi nākas braukt uz servisu kaut ko nomainīt, bet ar savu it kā sliktākas klases auto pusotra gada laikā vienu reizi ir nomainījis tikai eļļu. Mūsu slikto ceļu dēļ arī jaunas automašīnas ļoti ātri sāk lūzt. Kaut gan tās ir drošākas, mūsu ceļiem tās nav tik piemērotas un biežāk ir jālabo. Viennozīmīgi apgalvot, ka kāds auto ir ļoti labs, nav iespējams,» viņš saka.
CSDD pārstāvis uzskata, ka automašīnām, kas vecākas par 10 gadiem, tehniskā apskate būtu jāiziet reizi pusgadā, tomēr viņš saprot, ka tas reāli nav iespējams. «Jāsaprot, cik cilvēku ikdienā vispār lieto savu auto. Trūcīgākie autovadītāji savu mašīnu izmanto ļoti reti, lai ietaupītu naudu. Mēs negribam uzlikt papildu slogu ar šādu prasību,» viņš saka, piebilstot, ka direkcija ik pa laikam oranizē tehniskās apskates naktis, kur šoferiem bez maksas ļauts veikt auto diagnostiku. Rezultāti liek aizdomāties - apmēram 80% auto tehniskais stāvoklis nav labs.
If Apdrošināšanas OCTA produkta vadītājs Agris Āva Dienai norāda, ka automašīnas vecums riskus nerada. Kompānijas apkopotie dati liecina, ka ļoti augsta riska pakāpe ir pavisam jaunām automašīnām, kas iegādātas komerclietošanai. Vairāk par veciem auto nedienas uz ceļiem gadās sešus līdz deviņus gadus vecām automašīnām. «Vecāku transportlīdzekļu risks pakāpeniski samazinās, ko skaidrojam ar faktu, ka tie arī tiek mazāk lietoti,» viņš saka, piebilstot, ka lielāka nozīme ir nevis mašīnai, bet tās šoferim un viņa pieredzei.
BTA, apkopojot datus par Baltijā apdrošinātajiem transportlīdzekļiem, secinājusi, ka iecienītākās markas kopš 2010. gada nemainīgi ir Volkswagen un Audi, pieprasīts ir arī Opel. Izrādās, ka šoferi Baltijā priekšroku dod vecākiem, bet lielākiem un jaudīgākiem transportlīdzekļiem, nevis jaunākiem un pieticīgāk aprīkotiem auto.