Preces vietā atkritumi
Neorganisko ķīmisko pamatvielu uzņēmums Him LAT produkciju gan eksportē, gan importē. Ķīna līdz pērnā gada vasarai kompānijai bija lielisks sadarbības partneris, taču tad notika tas, kam neviens nebija gatavojies. Him LAT, meklējot uzņēmumu, kas varētu piegādāt pārtikas un rūpnieciskās ķīmijas izejvielas, piemēram, sodu un citronskābi, lūdza palīdzību pat Ķīnas vēstniecībā Latvijā. Ilgi nebija jāgaida, pieteicās potenciālais sadarbības partneris. Him LAT pārstāvis Guntis Kauzens Dienai stāsta, ka uzņēmējs bija tik pārliecinošs, ka nekas pat neliecināja par gaidāmo krāpšanu: «Mēs paļāvāmies uz viņu, veicām priekšapmaksu, bet pretī saņēmām konteineru nevis ar preci, ko pasūtījām, bet milzu atkritumu kravu.» Pasūtījuma summa bija 45 000 dolāru, bet kopā ar pārējiem zaudējumiem, to skaitā obligāto nodokli par sūtījumu, uzņēmums iztērējis apmēram 55 000 dolāru.
«Mēs pārlieku paļāvāmies. Likās, ka darījums būs drošs, jo bija pat iesaistīts ekonomikas padomnieks,» sarūgtinājumu par zaudēto naudu un laiku neslēpj G. Kauzens. Izrādījās, ka firma bija radīta īpaši šim darījumam, nekādos reģistros tās vārds vairs nav atrodams. Arī ar apdrošinātāju no Honkongas vairs nebija iespējams sazināties. «Mēs to mēģinājām sadabūt rokā caur Lielbritānijas Apdrošinātāju asociāciju, bet tā atzina, ka šis apdrošinātājs ir bijis problemātisks jau iepriekš. Ierosinājām kriminālprocesu, izdarījām visu maksimālo, ko varējām, bet lielu cerību nav. Pagājis jau vairāk nekā gads, nekas uz priekšu tā īsti nevirzās,» stāsta uzņēmējs.
Krāpniecisko darījumu skaits konkrēti nav zināms, pērn LIAA pārstāvniecībā Ķīnā vērsās četri Latvijas uzņēmēji, no kuriem izkrāptas prāvas naudas summas. Krāpniecībai abu valstu vidū ir labvēlīga augsne. Kaut gan mandarīnu valoda ir populārākā valoda pasaulē, Latvijā to prot tikai retais. Pārstāvniecības vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi uzsver, ka ķīnzīmes ir ļoti specifiskas. Nesen bijis gadījums, kad uzņēmējs tiesā zaudējis, jo krāpniekkompānija, slēdzot līgumu, savā nosaukumā bija pamainījusi divas mazas līnijas vienam burtam. Ķīnā nav kopēja uzņēmumu reģistra, tāpēc ir grūti pārbaudīt, vai uzņēmums tiešām eksistē, ir jāvēršas konkrētās pilsētas reģistrā. Aplēses liecina, ka valstī, kur dzīvo 1,3 miljardi iedzīvotāju, varētu darboties 76,5 miljoni kompāniju. Latvijā to ir tikai 127 tūkstoši. I. Jākobsone norāda, ka, slēdzot darījumus ar Ķīnu, jābūt divtik uzmanīgam, ar aizdomām jāskatās uz neticami lētiem piedāvājumiem. Svarīgi ir noskaidrot, vai potenciālais biznesa partneris sadarbojas arī ar Ķīnas uzņēmējiem. «Ja uzņēmuma mājaslapa ir tikai angļu valodā, tas ir viens no signāliem, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā,» stāsta pārstāvniecības vadītāja. Liela nozīme ir arī zīmogam uz dokumentiem - tam obligāti jābūt apaļam un sarkanā krāsā. Ja ir zīmogs, paraksts pat nav nepieciešams. Lai pārbaudītu, vai uzņēmums ir reāls, Ieva Jākobsone aicina zvanīt uz uzņēmuma tālruni vairākas reizes dienā atšķirīgos laikos. Jābūt arī uzmanīgam attiecībā uz savu ideju izrādīšanu Ķīnā starptautiskajās izstādēs. Tur mēdz klejot ideju zagļi, kas fotografē izstāžu dalībnieku preces, lai vēlāk kā savas reģistrētu Ķīnas patentvaldē.
Tirgi vēl jauni
Ķīnas vēstniecības Latvijā Ekonomikas nodaļas pārstāvji Dienai skaidro, ka abu valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijas un Ķīnas sadarbības pavērtais tirgus vēl ir jauns. «Abām pusēm pietrūkst izpratnes par otras valsts tirgiem, kultūru, par sadarbības partneriem, tāpat arī par kanāliem, kā šajā tirgū ieiet. Jāapzinās, ka jauni tirgi nozīmē to, ka līdzās iespējām pastāv arī riski,» skaidro vēstniecībā. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka daudziem Ķīnas uzņēmumiem un produktiem, piemēram, Huawei tehnoloģijām, Latvijā ir ļoti laba reputācija. Ķīna Latviju vērtē kā nozīmīgu tirdzniecības partneri Baltijas reģionā. Vēstniecības rīcībā esošā statistika liecina, ka tirdzniecība 2011. gadā sasniedza 1,25 miljardus dolāru, 2012. gadā - 1,38 miljardus, pārspējot pēdējo gadu rekordu.