Rudenī līdz ar raidījumiem, kuriem mainījās vadītāji, - De facto un Sastrēgumstunda - nāca klāt arī jauni - 1:1, Skats no malas un Aizliegtais paņēmiens. Raidījumu izmaksas un to vērtējumu reitingu kontekstā LTV neatklāj, noslēpumainību pamatojot ar sīvo konkurenci.
Reitingi pārāk zemi
Saskaņā ar TNS datiem no LTV raidījumiem janvārī visaugstāk ierindojas Panorāma sestdienās - 9% (vidējais skatītāju skaits procentos no visiem iedzīvotājiem, kas vecāki par četriem gadiem) -, kas tikai nedaudz atpaliek no visvairāk skatītās pārraides visos TV kanālos - Ugunsgrēks - 9,9%. Tam vistuvāk ir De facto ar 7,8%, kam seko Sastrēgumstunda (4,7%), Aizliegtais paņēmiens (4,5%), 1:1 (4,2%) un Skats no malas (3,4%).
LTV ģenerāldirektors Ivars Belte Dienai uzsver: «Šo raidījumu izvērtējumā reitingi ir pakārtoti, jo galvenā ir to sabiedriskā misija.» Tam nepiekrīt mediju eksperts Rolands Tjarve, kurš norāda, ka, izņemot De facto, pārējo raidījumu reitingi nav pietiekami augsti. Viņaprāt, līdz galam nav pieņemama aizbildināšanās ar sabiedrības nogurumu no politikas, jo «sabiedriskajam medijam ir jāmeklē ceļi, kā uzrunāt skatītājus», tāpēc eksperts LTV veikumu novērtē ar septiņām ballēm no desmit.
Trūkst debašu
Vislielāko skepsi eksperti pauž par Sastrēgumstundu un Skatu no malas. Pēdējo žurnālists Māris Zanders dēvē par vecmodīgu, bet politoloģe Ilga Kreituse bilst, ka raidījums «bija ieslīdzis komā un mēģinājumi to atdzīvināt ir nesekmīgi». I. Kreituse arī norāda uz neveiksmīgo raidlaiku un to, ka nav skaidrs, kādai auditorijai tas domāts.
Sastrēgumstunda ieceri būt vienīgajam publisko diskusiju raidījumam neattaisno, ir pārliecināti eksperti. Neveiksme ieprogrammēta formātā, kurā ir gan diskusijas dalībnieki, gan eksperti un skatītāji, ar kuriem vadītāja Ilze Nagla netiek galā, bet skatītāju loma - grūti saprotama. «Tās noteikti nav publiskās debates par sabiedrībai nozīmīgām tēmām. Problēma netiek izanalizēta, studijā notiekošajam ir zema pievienotā vērtība. Nav skaidra viesu un ekspertu izvēle. Reizēm kā politikas vērotāji pieteikti cilvēki, kuri bārsta tādas pērles kā «politiķi priekšvēlēšanu laikā kļūst populistiski». Tas katrai mājsaimniecei ir skaidrs. No uzaicinātajiem ekspertiem es tomēr sagaidītu lielāku kompetenci. Pašreizējā veidā raidījuma pastāvēšanai lielu jēgu neredzu,» skarbs ir R. Tjarve.
Arī bijušais Sastrēgumstundas un tagadējais 1:1 vadītājs Gundars Rēders atzīst, ka raidījums pašreizējā formātā ir neveiksme. Ar to nav apmierināta arī pati I. Nagla, kura teic, ka tiekot strādāts pie jauna formāta. Savukārt par viesu izvēli I. Nagla bilst: «Esmu pārliecināta, ka sabiedriskā televīzija nedrīkst veidot aizliegto cilvēku sarakstu, kurus nevar aicināt uz raidījumu.»
Eksperti nevienprātīgi
Raidījuma 1:1 kvalitāti eksperti novērtē augstu, gan atzīstot, ka tā ir neviendabīga. R. Tjarve bilst, ka raidījumam 40 minūšu ir par daudz un tas iegūtu, ja tiktu saīsināts uz pusi, jo kļūtu koncentrētāks un asāks. Par zemajiem reitingiem G. Rēders bilst, ka ir grūti konkurēt ar sāncenšu piedāvātajām romantiskajām filmām. «Ja uzaicinām skandālos iesaistītas amatpersonas, reitingi būtiski pieaug.»
Vispretrunīgāk vērtēts ir Aizliegtais paņēmiens, par kuru I. Kreituse ir pārliecināta, ka tam nav vietas sabiedriskajā televīzijā. R. Tjarve gan atzīst, ka tā formāts ar video, eksperimentu un diskusiju studijā ir televīzijai kā audiovizuālam medijam visvairāk piemērots un ar vislielāko potenciālu. «Veiksme slēpjas tēmas izvēlē, par kuru var runāt, tikai izmantojot neatļautus paņēmienus. Līdz šim neviena tēma tāda nav bijusi.»