Arvien skanīgākas kļūst mazputniņu balsis. Neapšaubāmi viņus sāk pārņemt pavasarīgs noskaņojums. Tas attiecas, pirmkārt, uz vairāku sugu zīlītēm, kuru tēviņi jau dzied itin bieži un azartiski. Tiesa, arī vīriešu dzimuma dzilnīši brīžiem nespēj novaldīt dziedāttieksmi. Pavasarīgi palaiž balsi un iebungojas ne vienas vien sugas dzeņveidīgie (baltmugurdzenis, pelēkā un melnā dzilna). Tomēr biežāk sastopamais no dzeņiem - dižraibais - gan nevis jau bungo, bet joprojām tikai kaļ. Kaļ koku stumbrus, meklēdams insektus, kaļ čiekurus, tiekdamies pēc to sēklām. Dzeņiem nākas apstrādāt vien priežu čiekurus, jo šogad nav padevusies egļu sēklu raža. Ja reiz eglēs maz čiekuru, mežos ļoti maz egļu krustknābju.
Pāros jau sen sadalījušies kraukļi. Bieži izdodas dzirdēt viņu klongšķus, novērot šo putnu gaisa dejas - krītošas piruetes un citas specifiskas izdarības lidojuma laikā. Pirmskāzu noskaņojums sāk pārņemt riekstrožus.
Februārī jau sākuši riestot arī dažādu sugu zīdītāji, piemēram, vilki. Riesta kaislību pārņemti ir lūši. Tāpat kā vilkiem, arī lūšiem pārošanās periods ir izstiepts, tas ilgst vismaz mēnesi. Riesta kulminācija ir marta sākumā. Lūšu skaits pēdējos gados mūsu valstī palielinājies. Tomēr ieraudzīt lūsi - maza iespēja. Pirmkārt, jau tāpēc, ka šie dzīvnieki īsti aktīvi ir tikai krēslā un tumsā. Otrkārt, lūši ir īsteni meža iemītnieki, kas tikpat kā nekad neiziet atklātās vietās. Treškārt, lūši ir ļoti manīgi un uzmanīgi zvēri. Bet pēdas gan, protams, atstāj.
Uzskatāmi visaktīvākie zvēri, kas tagad gan naktī, gan dienā visvairāk nopēdo Latvijas āres, ir lapsas. Ja laiks būtu sniegots, mēs redzētu, ka neskaitāmas lapsu pēdu virtenes visdažādākajos biotopos vijas krustu šķērsu, līku loču. Daudzas lapsu mātītes naktīs raida pasaulē aicinošas spalgu rējienu sērijas. Arvien biežāk ieraugāmi divi vai pat vairāki šīs sugas pārstāvji vienviet. Martā lapsas jau būs izvēlējušās partnerus un riestos. Drīz vien lapsu piemēram sekos jenotsuņi. Atšķirībā no lapsām jenotsuņiem izpaliks partneru meklēšanas process, jo pretējās pusītes šie zvēri atraduši jau rudenī pirms laišanās kopīgā ziemas guļā. Arī āpšu pāri, protams, siltuma spiesti, daudz laika pavada ārpus migām, tādējādi lieki tērējot rudenī uzkrātās, ziemas guļai paredzētās enerģijas rezerves. Toties līdz riestam viņiem vēl laika pietiek - līdz vismaz aprīlim. Bet Amerikas ūdelēm un ūdriem bija jāpaciešas tikai līdz februāra beigām, marta sākumam. Mammadaba, kas dzīvo Latvijas valsts mežos