«Gan pirms aizvadītajiem Dziesmu un deju svētkiem, gan tagad - gatavojoties skolēnu dziesmu un deju svētkiem - kolektīvi nāk un lūdz, lai tikai nesāk remontēt, lai ļauj sagatavoties lielajiem notikumiem un tikai pēc tam slēdz ciet,» atklāj Ž. Katkovska, piebilstot, ka VEF Kultūras pils esot noslogotākā radošo kolektīvu mājvieta Latvijā - trīs pasākumi dienā esot ierasta lieta, bet mēģinājumiem tiekot izmantots pat lielās zāles balkons un vestibili. Iespējamā apmešanās nesen renovētajā kultūras pilī Ziemeļblāzma esot izslēgta, jo tur nav brīvu vietu. To Dienai apstiprina arī Ziemeļblāzmas attīstības direktore Liene Kubiļus, sakot, ka viņu paspārnē darbojas 14 amatierkolektīvi, savukārt pasākumu zāles esot tik noslogotas, ka rezervācijas jāveic gadu uz priekšu. Abu kultūras piļu vadītājas saka, ka citu - ietilpības ziņā līdzvērtīgu ēku - galvaspilsētā neesot. To, kur dziedātāji, dejotāji, amatierteātru aktieri un citi mākslinieki varēs darboties ēkas renovācijas laikā, Ž. Katkovska bilst caur smagu nopūtu: «Būs jāorganizējas pa Rīgas skolām, bet, kur pārvest simtiem rekvizītu, tērpu, instrumentu un kur rīkot pasākumus, vēl nav zināms.»
Saož ietaupījumu
Skaidrība par VEF Kultūras pils vairākkārt atlikto renovāciju nevalda arī Rīgas domē. Tur jau otro gadu cerīgi lūkojas Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma virzienā, taču nespēj to piesaistīt. «Mēs redzam, ka Eiropas naudu VEF Kultūras pilij varētu piesaistīt gan kā vēsturiskam piemineklim, gan kā degradētai teritorijai, jo īpašuma stāvoklis ir nožēlojams, gan kā ēkai, kas pilda sociālo funkciju. Ja iespējams dabūt ES līdzekļus, tad kāpēc renovēt tikai par domes naudu? Notiek sarunas ar Kultūras ministriju (KM), lai ar viņu starpniecību pie ES fondiem tiktu, jo pašvaldība pati to nevar,» skaidro RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. KM pārstāve Baiba Kauliņa gan norāda, ka iestāde VEF Kultūras pils atjaunošanas darbu organizēšanā nepiedaloties un ka ES līdzekļus šim mērķim RD varot pieteikt arī pati.
O. Burovs sola, ka līdz rudenim dome tikšot skaidrībā, vai ES nauda «spīd». Negatīva scenārija gadījumā līdzekļi VEF Kultūras pils renovācijai tikšot paredzēti pilsētas nākamā gada budžetā, lai darbus varētu sākt 2015. gada pavasarī: «Mums šīs ēkas renovācija politiski un pēc iedzīvotāju pieprasījuma ir objekts numur viens! Ziemeļblāzmu remontējām tikai par RD naudu un arī šo varam, tikai tādā gadījumā mazāk tiks citiem objektiem - skolām, slimnīcai.» Pirms četriem gadiem RD vicemērs Andris Ameriks (GKR) lēsa, ka ēkas rekonstrukcija izmaksās 5,5 miljonus eiro, bet tagad summa jau dubultojusies - O. Burovs apgalvo, ka vajadzēšot ne mazāk kā 11 miljonus eiro.
Visiem un nevienam
VEF Kultūras pils rekonstrukcijas projekts izstrādāts jau pirms diviem gadiem. Tagad pēc RD pasūtījuma notiek tā pielāgošana ēkas esošajam stāvoklim, lai tādējādi termiņu pagarinātu uz vēl tikpat ilgu laiku. Plānots gan celtni restaurēt kā arhitektūras pieminekli, gan veikt telpu funkcionālu pārbūvi. Taču ar cilvēkiem, kuru vajadzībām tas pēc būtības tiks darīts, projekts nav apspriests. «Mēs, kas tur diendienā dzīvojas, varētu vislabāk pastāstīt, kādām jābūt mēģinājumu zālēm un ģērbtuvēm. Taču par to ne ar vienu kolektīvu nekonsultējās. Vai tāpēc bērni sāks labāk dejot, ka telpās būs eiroremonts? Drīzāk bail, ka pēc remonta pils zaudēs savu auru,» saka tautas deju ansambļa Zelta sietiņš mākslinieciskā vadītāja Baiba Rasma Šteina.
Kapitālo remontu VEF Kultūras pils nav pieredzējusi kopš uzcelšanas 1960. gadā un, kā norāda Ž. Katkovska - tehniski nolietojušies visi inženiertīkli, ziemas periodā ēkā valda aukstums, jumts un fasāde «drūp un šķīst». «Vasarās esam taisījuši kosmētiskos remontus, bet vispār VEF Kultūras pilij bija jābūt atjaunotai reizē ar Ziemeļblāzmu. Mums paredzētā nauda toreiz tika novirzīta Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Bet radošie cilvēki ir elastīgi un gatavi pielāgoties jebkādiem apstākļiem - šis nebūs izņēmums!» optimistiska ir kultūras pils vadītāja.