Otrdienas valdības sēdē kāds visnotaļ ass strīds par lauksaimniecības tēmu rosināja trīs secinājumus: vienu labu, vienu sliktu un vienu neitrālu, bet būtisku. Tātad fabula - neieslīgstot detaļās - ir šāda: pērn valdība, vēloties papildināt lauksaimnieku ienākumus, lēma 2014. gadā piešķirt papildu atbalstu. Nu Zemkopības ministrija (ZM) nevainīgu seju ieradusies ar informatīvo ziņojumu, kurā šāds atbalsts tiek solīts arī 2015.-2016. gadā.
Sliktā ziņa ir tā, ka ZM stūrgalvīgi nevēlas redzēt, ka Latvijas budžeta iespējas nākamgad diemžēl varētu nebūt tādas, kādas tās likās vēl pirms dažiem mēnešiem. Velti satiksmes un finanšu ministri samiernieciski bilda, ka neviens jau neiebilst pret šādu papildu atbalstu - tikai būtu korektāk par tā apmēriem runāt tad, kad sākas spriešana par nākamā gada budžetu kopumā. Jo tad, iespējams, savas vajadzības nāksies piezemēt visām nozarēm, līdz ar to būtu, maigi izsakoties, savādi, ja viena būtu vienlīdzīgāka par citām. Dūklavs izslēdza savu mikrofonu, tomēr turpināja skaļi protestēt. Ir ļoti labi, ka ministrs sirdīgi iestājas par savu nozari, tomēr nemaz nav labi, ja viņš to skata atrauti no valsts kopumā.
Labā ziņa ir tā, ka Straujuma, lai cik tas viņai nepatīkami kā Dūklava priekšgājējai un savu tuvību laukiem bieži uzsverošai politiķei, noraidīja ZM mēģinājumu neuzkrītoši vēl pirms 2015. gada budžeta apspriešanas jau izkārtot sev prāvu naudu. Valdības vadītāja tātad nebaidās vismaz dažreiz riskēt ar savu popularitāti.
Neitrālā ziņa saistīta ar Vilka pausto, ka lai taču ZM paciešoties divas nedēļas, jo pēc šī perioda Finanšu ministrija (FM) būšot gatava likt priekšā jaunās makroekonomiskās prognozes. Protams, var diskutēt, cik pilnvērtīgas tās būs, ja ņem vērā, ka galu Krievijas agresijai Ukrainā un Rietumu iespējamai reakcijai uz to vēl neredz un ilgi neredzēs. Tomēr jebkurā gadījumā ir skaidrs - jau maija sākumā būs lielāka skaidrība, ko starptautiskais konteksts nepastarpināti nozīmē mūsu ekonomikai. Šķiet, nevienam nav ilūziju par to, ka tas nozīmē pieauguma tempu samazinājumu. Tas savukārt nozīmē, ka dažus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām partijām un tās pārstāvošajiem ministriem nāksies paveikt teju vai neiespējamo - slāpēt dabisko vēlmi vairīties no nepatīkamiem lēmumiem. Tas ir grūti jau periodos, kad vēlēšanas vēl tālu, grūti iedomāties, kā šis vingrinājums tiks veikts šogad. Vai ir alternatīvas? Ja ministri nevēlēsies mazināt savu jaunu izdevumu apetīti, tad, kā ierasti sausā manierē informēja Vilks, nāksies palielināt nodokļu ieņēmumus, lasi: vai nu palielināt ar nodokļiem apliekamo «bāzi», vai celt kādas esošās likmes. Kod, kurā pirkstā gribi... Iespējams, ir vēl trešais variants - pārskatīt pašreizējos izdevumus, piemēram, nosakot moratoriju dažiem iepirkumiem. Ir skaidrs, ka nevar atlikt kurināmā iegādi vai tādus pirkumus, kas saistīti ar ES līdzfinansētiem projektiem. Tomēr varbūt var gadu vai divus paciesties bez jauniem auto, ēku rekonstrukcijām u. tml.