Patlaban Eiropas valstīs vēl joprojām gripas sezona nav īsti sākusies - tiek novēroti vienīgi atsevišķi, savstarpēji nesaistīti gadījumi. Savukārt Latvijā laboratoriski apstiprinātie gripas gadījumi varētu parādīties decembrī, bet plašāka gripas izplatība nav gaidāma ātrāk par janvāra otro pusi, Dienai skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)pārstāve Laura Ševčenko. Iemesls tam, ka Latvijā vēl nav reģistrēts neviens gripas gadījums, iespējams, ir neparasti siltais rudens, uzskata speciālisti.
Lai gan gripas vīrusa izplatība vēl nav sākusies, ārsti uzskata, ka šobrīd ir īstais laiks vakcinēties pret gripu. Katru gadu gan parādās tendence, ka cilvēki ļoti maz izmanto šādu iespēju. Pēc SPKC datiem, Latvijas iedzīvotāju vidējais imunizācijas līmenis ir mazāks nekā 1%. Piemēram, ar pretgripas vakcīnu pagājušajā sezonā tika vakcinētas tikai 9208 personas. Šogad gan vērojama lielāka cilvēku aktivitāte - oktobra beigās vakcinējušies jau bija 6052 cilvēki, pērn šajā laikā - tikai 2714 personu.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna Dienai norādīja, ka ir vairāki zemās cilvēku aktivitātes iemesli. Pirmkārt, ne visi saprot, ko nozīmē gripa. Bieži vien cilvēki ar gripu saista dažādas saaukstēšanās. Līdz ar to rodas iespaids, ka ar gripu slimo ļoti vieglā formā. Otrkārt, cilvēki zina, ka pret gripu ir arī konkrēti medikamenti, kas var būt rezerves variants. Ja šos medikamentus sāk lietot pirmajā diennaktī, kad parādās simptomi, gripa tālāk neattīstās. Treškārt, ņemot vērā, ka par vakcīnu ir jāmaksā, cilvēki izvēlas citas prioritātes, uzskata profesore. Savukārt Veselības centra 4 Vakcinācijas dienesta vadītāja Una Fjodorova Dienai norādīja, ka daudzi cilvēki netic vakcinācijas efektivitātei un pretinieki sastopami arī mediķu rindās, piemēram, homeopāti. Viņa gan atzīmēja, ka pretgripas vakcīnas efektivitāte ir ap 70%.
Kopš 2006. gada gan valsts apmaksā pretgripas vakcināciju riska grupām 50% apmērā. Šāda kompensācija pienākas, piemēram, iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem, bērniem vecumā no sešiem līdz 23 mēnešiem un pacientiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds, vielmaiņas un nieru slimībām, grūtniecēm un citiem. Tomēr arī šie cilvēki pēc pretgripas vakcīnas vēršas reti. Piemēram, SPKC dati liecina, ka vakcinācijas līmenis iedzīvotāju grupā pēc 65 gadiem ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienības valstīs - mazāk par 2%. Tai pašā laikā atsevišķās valstīs vakcinācijas līmenis ir stabili augsts, piemēram, Nīderlandē katru gadu vakcinējas vairāk nekā 70% iedzīvotāju šajā grupā. Profesore L. Vīksna Dienai sacīja, ka viens no galvenajiem iemesliem tik sliktai statistikai ir tas, ka ne visi pacienti zina, ka viņiem pienākas valsts kompensācija šai vakcīnai. Tāpat arī ārsti nepietiekami mudina cilvēkus vakcinēties. Tomēr, pēc profesores domām, īpaši svarīga vakcinācija ir tieši šīm riska grupām. To pierāda arī statistika - pērn lielākā daļa mirušo bija vecumā virs 50 gadiem, un gandrīz visiem mirušajiem pacientiem konstatētas smagas hroniskas vai akūtas saslimšanas.
Pēc SPKC datiem, pērn gripas dēļ Latvijā nomira 79 cilvēki un hospitalizēts tika 1931 pacients.