Vislielākā summa varētu pietrūkt pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu - 15,6 miljoni eiro, starppilsētu pārvadājumiem ar autobusu tiek plānots iztrūkums 1,8 miljonu eiro apmērā, bet reģionālajiem vietējiem pārvadājumiem ar autobusu - 2,4 miljonu eiro apmērā, liecina Sabiedriskā transporta padomes (STP) veiktās aplēses.
STP, kura darbu sākusi vien šogad janvārī ar mērķi vienoti plānot sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes starppilsētu un vietējos maršrutos, vērienīgu maršrutu reorganizāciju neparedz. Tomēr Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas valdes loceklis Uldis Kolužs, kurš uzskata, ka vājākais satiksmes posms ir tieši transports lauku reģionos, pieļauj, ka daži reģionālie maršruti varētu tikt optimizēti.
Pat ar skolēnu autobusu
«Autotransporta direkcija nepareizi sagatavo budžetu, jo, ja ir zināma summa, kas nepieciešama zaudējumu segšanai, tad tik naudas, cik ir nepieciešams, arī jādod,» uzskata U. Kolužs un stāsta, ka līdz šim valsts zaudējumus sedz 85% apmērā, kas ir nepietiekoši.
«Ja grib segt tikai 85% no zaudējumiem, arī pakalpojumi jāsniedz 85% apmērā,» skaidro Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas valdes loceklis un norāda, ka budžets tiek veidots no prognozēm, neiekļaujot izmaksās uzņēmuma attīstību, piemēram, to, ka lauku pārvadātājs grib nopirkt jaunu autobusu, tāpat netiek ņemts vērā, ka starppilsētu autobusi brauc pa asfaltu, bet lauku rajonos 80% gadījumu ir zemes ceļi, tāpēc autobusi vairāk lūst, turklāt ir lielāks degvielas patēriņš. Tāpēc U. Kolužs paredz, ka pasažieru pārvadātājiem, lai izdzīvotu, būs jāslēdz nerentablie maršruti: «Man ir bažas, ka Autotransporta direkcija sāks revidēt mazos - reģionu - pārvadātājus, kuri, saprotams, ir vājākais posms.»
Līdzīgās domās ir arī VTU Valmiera valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš. Viņš skaidro, ka STP jāpārvērtē dažu maršrutu lietderīgums, un stāsta, ka ir maršruti, kuros pasažieru skaits krietni sarucis: «Šos maršrutus nevajag pavisam slēgt, bet varētu samazināt dienu skaitu, kad autobuss kursē noteiktā ceļa posmā. Tā varētu optimizēt līdzekļus.»
Savukārt U. Kolužs optimizāciju, piemēram, ka autobuss kursē dažas dienas nedēļā, sauc par pašu sliktāko scenāriju, «jo tas veicina to, ka cilvēki pamet laukus». Arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs neredz iespēju samazināt autobusu reisu skaitu un teic, ka, piemēram, Latgalē jau tagad ir apdzīvotas vietas, uz kurām autobuss kursē tikai vienreiz nedēļā, un, lai pārvadātu iedzīvotājus, talkā nākot pašvaldība, piedāvājot braukt ar skolēnu autobusu.
«Lai arī tikai 10% no reģionālajiem autobusu maršrutiem Latvijā ir pelnoši vai to izmaksas iespējams kompensēt no biļešu ieņēmumiem, lai mazinātu zaudējumus, STP neplāno vērienīgu maršrutu reorganizāciju,» apgalvo Autotransporta direkcijas pārstāve Sandra Maļuha un sola - lai iekļautos atvēlētajā valsts finansējumā, tiks meklēti tādi risinājumi, kas pēc iespējas mazāk ietekmēs pasažierus. S. Maļuha norāda, ka STP uzdevums ir rast iespēju pēc iespējas mazināt iztrūkumu finansējumā, kas nepieciešams starppilsētu un vietējās nozīmes pārvadātājiem. «To varētu veicināt efektīva savstarpēja maršrutu salāgošana, vienotu tarifu ieviešana, autoostu izmaksu samazināšana un citi pārvadātāju maksimālo izmaksu ierobežošanas pasākumi,» stāsta Autotransporta direkcijas pārstāve.
Lai nedublējas
Lai optimizētu līdzekļus, jāizvērtē visi pārvadātāji, ne tikai mazie, uzskata U. Kolužs un iesaka pievērst uzmanību vilcienu satiksmei, norādot, ka vilcienu maršruti, kas kursē paralēli autobusa maršrutiem, izmaksu ziņā ir dārgāki, «ja analizē vilcienu maršrutus, kur pasažieru skaits ir niecīgs».
Tomēr paralēlo maršrutu jautājums nav tik viennozīmīgs, jo vietējās nozīmes autobusu pārvadājumi nepārklājas ar vilcienu satiksmi un pilda atšķirīgas funkcijas, uzskata Autotransporta direkcija. «Vērtējot vilcienu un autobusu paralēlos maršrutus, jāņem vērā fakts, ka autoceļa maršruts, ja arī ir paralēls dzelzceļam, bieži vien ir daudzu kilometru attālumā no sliežu ceļa - tāpēc iedzīvotājam var nākties mērot līdz pat desmit kilometriem, lai nokļūtu dzelzceļa stacijā, bet autobusa pietura atrodas apdzīvotās vietas tuvumā. Turklāt vilcienu un autobusu maršrutiem ir atšķirīga kursēšanas intensitāte, ceļā pavadītais laiks un bieži arī atšķirīgas pieturas,» norāda S. Maļuha.
Viņa arī uzsver, ka vilcienu maršruti vairāk pārklājas ar starppilsētu autobusu maršrutiem, savukārt valsts mērogā ekonomiskās lejupslīdes gados, kad valsts finansējums sabiedriskajam transportam tika krasi samazināts, jau daudz izdarīts, lai minētie pārvadājumu veidi nedublētos. Pašreiz ievērojama vilcienam paralēlo autobusa maršrutu pārskatīšana nav plānota, uzsver S. Maļuha.
Pārskatīs tarifus
Autotransporta direkcija patlaban nav paredzējusi paaugstināt biļešu cenas reģionālajos pārvadājumos, taču uzskata, ka ir nepieciešams ieviest vienotu pieeju pārvadājumu tarifu aprēķināšanā. «Starppilsētā tarifi ir vienoti, taču reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos patlaban tiek pielietoti 24 atšķirīgi tarifu veidošanas principi. STP tuvākajā gadā būs jāvienojas par vienotiem principiem visā reģionālo maršrutu tīklā, tā rezultātā tiks ieviesti visiem maršrutiem vienādi, skaidri tarifu aprēķini, kā arī tarifi tiks izlīdzināti,» skaidro S. Maļuha un norāda: «Līdz ar to pēc izlīdzināšanas daļa biļešu cenu vietējos pārvadājumos mazliet samazināsies, bet daļa var pieaugt». O. Spurdziņš uzskata, ka pārskatīt tarifu veidošanos ir labs risinājums, lai saprastu cenu politiku. Viņš arī norāda, piemēram, ka Valmierā un apkārtnē ir vieni no augstākajiem tarifiem.
Arī A. Adamovičs uzskata, ka tarifu pārskatīšana radīs skaidrību, cik pamatoti autopārvadātāji noteikuši cenas. «Ar nozari saistītie cilvēki uzskata, ka ir pieņemama arī samērīga biļešu cenu celšana, bet tā nedrīkst būt liela,» uzsver A. Adamovičs.
Autotransporta direkcija norāda, ka pārvadātājiem jākontrolē savi darbinieki un pēc iespējas jāsamazina gadījumi, kad no biļetēm gūtie ieņēmumi nenonāk uzņēmuma kasē: «Direkcijas rīcībā arvien retāk nonāk sūdzības par negodīgiem šoferiem, kuri neizsniedz biļetes starppilsētu maršrutos. Par situāciju vietējos maršrutos pagaidām vēl grūti spriest, taču šis jautājums primāri ir katra uzņēmuma kompetencē.»
Arī U. Kolužs uzskata, ka labam pārvadātājam nav problēmu kontrolēt biļešu izsniegšanu, jo pārvadātājs ir ieinteresēts, lai uzņēmumam būtu pēc iespējas lielāka peļņa. «Zemie iepirkumi noveduši pie tā, ka daudzi pārvadātāji likvidē kontroles dienestus, jo tās ir papildu izmaksas. Bet latiņai šajos jautājumos jābūt augstai,» saka U. Kolužs.