Krusttēva tīrības skola
Pirmais Menueta līderis bija tagad pazīstamais arhitekts Andris Kronbergs. Tolaik visi mācījās gan Pumpuru vidusskolā, gan Jūrmalas mūzikas skolā, un Kronbergam The Beatles popularitātes viļņa ietekmē radās ideja izveidot grupu. «Faktiski nolikām visus tos mūsu klasiskos instrumentus malā - brāļi Alberts ar Raimondu Bartaševici vijoles, mēs ar Leonu (Jura brālis Leons Sējāns gan Menuetam pievienojās vēlāk - aut.) klarnetes, Krampis (Kronberga iesauka) pats - klarneti un saksi, bet vecākais brālis Andris (Sējāns - aut.) - trompeti. Adrians Kukuvass bija izmests no Dārziņa mūzikas skolas, bet ne jau par sliktu muzicēšanu - viņš tur bija tāds anarhists. Atnāca uz Pumpuru skolu un ienāca mūsu klasē jau ar mūzikas bagāžu - mēs viņu uzreiz savācām un sākām. Dragājām savas dziesmas un tā laika repertuāru, īpaši bītlus,» atceras Juris. Kad Menuets piedalījās televīzijas jauno mūziķu konkursā Ko tu proti, viņus kā kaut ko svaigu pamanīja obojists Jānis Blūms, Raimonda Paula studiju biedrs, kurš kļuva par grupas krusttēvu un pianistu, ar savu absolūto dzirdi mācot puišus pareizi dziedāt. Un, pats jau būdams apritē, ievelkot tajā arī Menuetu.
Ceļš pie Kalniņa
Televīzijā Blūms uztaisījis dažus ierakstus un aiznesis uz radio. Imants Kalniņš kaut ko dzirdējis, un Menuetam zvanījusi viena no radio redaktorēm. «Viņa teica, ka Imants gribot satikties ar mums. Mēs ar Albertu aizgājām pie viņa uz dzīvokli Zvaigžņu ielā. Tajā brīdī bija izformēta paša grupa 2xBBM. Runājām, dzērām aliņus - Kalniņš mūs kā jaunos sūtīja uz bodi pakaļ. Tad viņš izvilka un iedeva mums Dūdieviņu. Tolaik daudz spēlējām pa izlaidumiem Jūrmalas un Rīgas skolās. Tajā pašā vakarā to jau iemācījāmies un nospēlējām. Tādā smagā manierē - skanēja tas pavisam savādāk nekā tagad. Tas arī kļuva par mūsu pirmo Imanta skaņdarbu. Tad viņam radās vajadzība pēc blices Māra Čaklā autorvakaros, kur Imants pats ar mums spēlēja klavieres. Tad arī panesās sadarbība, un viņš mums sāka rakstīt. Uztaisījām arī visu repertuāru no filmas Elpojiet dziļi, kas tolaik faktiski bija norakts - neviens to nespēlēja un mēs jutām kā misiju, ka tam ir jāskan,» stāsta Juris. Nesen viņam paziņa no Krievijas televīzijas atsūtījis veselu 2xBBM koncertu Ogrē. Kvalitāte esot baiga, bet saklausīt, ko spēlē, var. Šajā ierakstā dzirdama arī jauneklīga Imanta balss, piesakot programmu. «Tur praktiski visas tās dziesmas, ko mēs ar Menuetu spēlējam, ir. Tikai divu nav, ko vēl vajadzētu iestudēt.»
70. gadu otrajā pusē Menuetam piedāvāja ierakstīt pirmo plati, un nebija, kas taustiņinstrumentus spēlē. Ivaram Vīgneram jau bijuši sintezatori - paņēmuši tos un atstiepuši arī klavesīnu. Juri Kulakovu ieteicis vijolnieks Dzintars Ozers, kurš arī šad tad papildus Baibas Jageres flautai vai, mijoties ar to, uzspēlējis Menuetā, lai krāsaināk. Teicis, ka viens tur tāds garmatains no Līvāniem blandoties pa Mediņa skolas koridoriem - gudri runājot un arī forši spēlējot. «Aizgāju paskatījos, kāds viņš izskatās, un sapratu, ka tas ir īstais. Vēl viens kandidāts bija Uģis Prauliņš, mums bija sarunāts Skapī (savulaik populāra bohēmas vieta - aut.) randiņš - Uģis vecs čoms, telefoniski jau bija tā kā piekritis, bet man uzsita baigo cemmi tas, ka viņš neatnāca uz to tikšanos. Un, ja jau pirmajā reizē neatnāk uz Skapi, tad jāiet pie Ozeru Dzintara kandidatūras,» atceras Juris Sējāns.
Blakus Katedrālei
Latviešu rokmūzikas vēstures apzināšanas un saglabāšanas labā dažādu iemeslu dēļ reiz neizdarīto jāsteidz paveikt šodien, kamēr vēl ir cilvēki, kuri savulaik dzirdēto var restaurēt vismaz savās atmiņās, ja jau ieraksti nav tādi, kas pašus apmierinātu vai nav saglabājušies vispār. Menuets papildus savai 1979. gada platei Dzeguzes balss par jaunu vecās sava repertuāra dziesmas ierakstījuši trīs albumos - In Memoriam (1996), Kamēr saule vēl nenoriet (1998) un Cilvēks, kas smejas (2005). Menuets tieši piedalījies arī divu Katedrāles dziesmu restaurēšanā Igora Lingas topošajai filmai par latviešu rokmūzikas vēsturi. «Bijām baigie čomi ar Katedrāli. Kopā tur muļļājāmies - uz festivālu Lietuvā braucām, vienu vīnu dzērām. Jūrmalā Asaros bija tāda vieta - skatuve un deju grīda, kur visi garmatainie tikās un tur viņi spēlēja vairākas dienas nedēļā, pat dzīvoja turpat uz vietas kā īsti hipiji. Einārs Raibais, Gunārs Šimkus un Vilnis Šmīdbergs. Tur mēs sapazināmies, un radošās štelles mums baigi klapēja. Katedrālei galīgi nav ierakstu, un nesen pie mums studijā uztaisījām rimeiku, jo mēs atceramies tos gabalus, kā viņi spēlēja un tad nāca Gunārs Šimkus, parādīja, kā spēlēt ģitāru un iedziedāja fona vokālu, bet pašu spēlēt pierunāt neizdevās, jo pirksti vairs nekustas. Notis kaut kāds baigais ķēpājums bija kaut kur parādījušās, Andris (arī Sējāns - aut.) no Cosmos aranžēja, uztaisīja skeletu. Gabali tika slīpēti, līdz tika panākts rezultāts, par kuru Vilnis Šmīdbergs teica, ka patiešām skan tieši tāpat kā Katedrālei toreiz. Atis Zviedris dzied, Reinis Sējāns spēlē bungas un Hammond ērģeles, Leons ģitāru… Dziesmas ir - Tas trakais kavalieru gads un Avots,» brāļi Sējāni stāsta par savu veikumu, kas vienu brīdi bija ielikts YouTube, bet pēc tam steigšus no turienes izņemts. Noplūdušo nesasmelsi, un daudzi, kas dzirdējuši, ir spiesti atzīt, ka Katedrāle nudien ir bijusi pasaules līmeņa rokgrupa, kuras veikums skan aktuāli arī šodien.
Tradīciju mantinieki
Menuetam vienmēr gribējies spēlēt brīvāk un tik dzelžaini nepieturēties pie autora Imanta Kalniņa katram instrumentam sarakstītajām notīm. Kad komponistam savulaik nepatika, cik «panciski» viņa dziesmas spēlēja Menueta dalībnieki Pērkonā, viņš nodibināja Turaidas Rozi. Vēlāk Menueta dalībnieki pamanījuši, ka tuvu viņu versijām daudzas Kalniņa dziesmas spēlēja grupa Autobuss debesīs.
Menueta mantojums iedvesmojis arī jaunos mūziķus, kuri spēlē paši savu mūziku. Piemēram, Kuldīgas grupu Stūrī zēvele, kas nesen izdevusi savu pirmo albumu. «Nekad pašmērķīgi neesam centušies no kāda iespaidoties, bet, ja tomēr kādas ietekmes ir jāpiemin, tad nāk prātā Menuets. Jau kopš Zēveles pirmsākumiem esam klausījušies un augsti vērtējuši komponista Imanta Kalniņa daiļradi. Kaut arī Menuets uzskatāms par jau senu grupu, mēs esam tajā saklausījuši ko pievilcīgu arī mūsdienās. Protams, nenoliedzams šarms ir flautas klātbūtnei, un varbūt tieši Menueta dēļ sapratām, ka šis klasiskais instruments var ļoti labi iederēties arī citādā, neklasiskās mūzikas žanrā. Lai nu kā, šis instruments, tāpat kā Menuetā, arī Stūrī zēvelē ir neatņemama sastāvdaļa,» par Menueta ietekmi uz savu grupu saka ģitārists un dziedātājs Klāvs Lauls.