-5. klasē, 6.-9. klasē un 10.-12. klasē. Tas notiks paralēli ar skolotāju IKT prasmju attīstīšanu, klases pārvaldības sistēmas, digitāla mācību satura un vienotas sadarbības/komunikācijas platformas izmantošanu mācību procesā. Personificētas mācības skolās sāksies septembrī, bet šobrīd planšetes tikko ieradušās Siguldas Pilsētas vidusskolā (SPV). Projektā piedalās arī Liepājas Raiņa 6. vidusskola un Ventspils 4. vidusskola. «Dažādu ierīču ienākšana mācību procesā ir neizbēgams un loģisks solis. Tomēr tehnikas nodrošinājums ir pakārtojams mācību mērķim un saturam. Tehniskajam risinājumam arī jāspēj integrēt visus mācību procesa elementus - saziņu, kopdarbību, informācijas apmaiņu, tās uzkrāšanu un pieejamību vienotā un visiem ērti lietojamā sistēmā,» skaidro Anita Zorgenfreija, Microsoft Latvia izglītības programmu vadītāja.
SPV skolotājs Edgars Bajaruns par skolā saņemtajām planšetēm teic - tās neatradīsies vienā klasē. Skolēni tās varēs lietot nesaistīti ar kabinetu un arī ārpus skolas. Fokuss būs vērsts uz 7.-9. klasēm un vēstures, sociālo zinību, angļu valodas, matemātikas, latviešu valodas un literatūras, dabas zinību apguvi. «Stundas organizāciju un būtību tas daudz nemainīs, vienīgi daļa vai visi uzdevumi tiks veikti planšetēs un raitāk. Tiešsaistes iespējas paplašinās informācijas pieejamību klasē, varēs lietot rīkus, kuri var dažādot mācību procesu - sociālos tīklus, blogus, infografikas, digitālās kartes,» gaidāmos ieguvumus uzskaita skolotājs. Planšetu ieviešana kāpinās skolēnu ieinteresētību, skolotājiem atvieglos kontroldarbu izveidi un labošanu, mācību apjoma diferencēšanu skolēniem ar mācīšanās grūtībām. «Tomēr tehnoloģijas ir tikai rīks! Ja svarīgs ir rezultāts, nav atšķirības, vai bedri rok ar lāpstu vai ekskavatoru, - vienīgi otrais dod iespēju to paveikt ātrāk un efektīvāk.» E. Bajaruns teic - planšetes ir izmantojamas ikvienā klasē un stundā, taču tas nenozīmē, ka skolēni tās tikai skatās un spaida. «Planšete var aizvietot visu, kas ir skolēna somā (atskaitot sporta tērpu), - tā var būt mācību grāmata, uzdevumu krājums, pierakstu klade, zīmuļi, kalkulators, vārdnīca, dienasgrāmata, mājasdarbs utt. Bet var arī nebūt! Viss atkarīgs no tā, kā konkrētais skolotājs redz šī rīka pielietošanu stundā.» Pedagogiem jābūt gataviem eksperimentēt un izmēģināt ko jaunu, nevis jāgaida, ka kāds viņus nodrošinās ar gataviem digitālajiem uzdevumiem, testiem, citiem materiāliem, - tas viss skolotājiem jāveido un jāpielāgo pašiem, specifiski katram priekšmetam, klasei, savām vajadzībām u.c., domā E. Bajaruns.
Viņa skolēni no 8. klases Andris Jenerts un Rihards Bērziņš sagaida, ka mācības ar planšetēm kļūs saistošākas, radošiem uzdevumiem bagātākas, lai gan tas atkarīgs no katra skolotāja. «Tādai stundai ir lielāka pievienotā vērtība - no grāmatām mācāmies plikus faktus, bet ar planšetēm klāt nāk arī vēl tehnoloģiju prasmes. Arī skolēnu uzmanība varētu būt noturīgāka, jo datorā lasīt ir interesantāk nekā grāmatā,» saka Andris un piebilst, ka tas varētu iedvesmot skolēnus arī mājās, nevis slaistīties, bet mācīties planšetē. Savukārt Rihards norāda, ka mācību process varētu kļūt raitāks: «Daudzi klasesbiedri ātrāk raksta uz datora nekā ar roku, varbūt tad arī saprastu vairāk.»