«Šī zeme nekad nav bijusi Ukraina, mēs runājam krieviski,» ziņu aģentūra Reuters citēja pašpasludināto Slovjanskas mēru Vjačeslavu Ponomarjovu, kurš piedraudēja padzīt Ukrainas armiju.
Pēc Doņeckas separātistu ziņotā, apgabalā vēlētāju aktivitāte sasniegusi 75%. Pretēja informācija ir Ukrainas oficiālajai varai, kas neatzīst svētdien notikušo balsojumu un sauc to par Kremļa inscenētu farsu. Kā pirmdien ziņoja Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs, Doņeckā referendumā piedalījušies ap 32% vēlētāju, bet Luhanskā - 24%.
Krievija paziņoja, ka «respektēs» svētdien notikušo referendumu par atdalīšanos no Ukrainas un aicināja to pašu darīt arī Kijevai un Rietumvalstīm. Kremlis, atsaucoties uz «augsto vēlētāju aktivitāti», sauca referenduma rezultātus par tautas gribas atspulgu. «Maskava respektē Doņeckas un Luhanskas iedzīvotāju gribu un cer, ka referenduma rezultātu ieviešana notiks civilizēti bez atkārtotiem vardarbības uzplūdiem,» Kremli citēja raidsabiedrība CNN. Maskava arī noraidīja iespēju pulcēties uz atkārtotām četru pušu sarunām par krīzi Ukrainā. Kremlis pārliecināts, ka Kijevai jāsēžas pie sarunu galda ar separātistiem.
Luhanskas pašpasludinātie līderi paziņoja, ka grasās vērsties Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), aicinot atzīt apgabala neatkarību.
Separātistu rīkotos referendumus asi nosodīja arī Eiropas Savienība (ES) un ASV. «Pasaulei nav nekādas uzticības šiem referendumu mēģinājumiem. Tie ir nelegāli, raugoties no jebkuriem standartiem,» Lielbritānijas ārlietu ministru Viljamu Heigu citēja aģentūra Bloomberg.
Pirmdien ES ārlietu ministri vienojās paplašināt Krievijai piemērotās sankcijas. «Melnajā sarakstā» ES iekļāva vēl 13 personu un divus Krimas uzņēmumus. Kopumā iebraukšana ES un līdzekļu iesaldēšana noteikta jau 48 cilvēkiem, ko saista ar nemieriem Ukrainā.