Pērnā Gada vārda titulu ieguvusi «pašbilde» - ar mobilā tālruņa kameru iemūžināta pašportreta apzīmējums. Gada nevārda gods piespriests valodas telpā ražīgi sazēlušajai atvasinājumu kopai «dīli, dīlošana, dīlot», par kuras popularizētāju tiek uzskatīts bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Savukārt par Gada spārnoto teicienu atzīta Latvijas valsts prezidenta Andra Bērziņa atziņa: «Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!» Jā, ir noslēgusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas ikgadējā, šogad pēc kārtas jau vienpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens.
Žūrijai vienoties par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu ir ļoti grūti, atzīst literatūrkritiķe un tulkotāja Ieva Kolmane, kura pati ir žūrijas sastāvā. «Tajā tradicionāli tiek pārstāvēti Rīgas Latviešu biedrības Valodas attīstības kopas, LZA Terminoloģijas komisijas un Latvijas Rakstnieku savienības deleģēti ļaudis. Maldās tas, kurš iedomājas, ka valodnieki un rakstnieki valodas jautājumos par visu ir vienisprātis,» viņa stāsta. «Gluži otrādi - lielākoties te valda stipri atšķirīgi, toties kā akmenī iekalti principi un kategoriski viedokļi. Viens par tukšu niekošanos uzskata vārdus, kas nākuši no bērna mutes, cits no nevārdu pieteikumiem ceļ laukā tādus, ko ir gatavs aizstāvēt kā gada vārdu. Katram ar visiem saviem principiem balsojumā nereti gadās palikt mazākumā.»
Jautāta, kādas valodas tendences vērojamas sabiedrībā, iesakot gada vārdu, I. Kolmane stāsta, ka šis tas nemainīgs gadu no gada saglabājas nevārda pieteikumos, kas vieš aizdomas par cīņu ar vējdzirnavām. Piemēram, «ka» un «kad» putrošana, par nevajadzīgiem uzskatīti ievazājumi no krievu un angļu valodas, dažam nepieņemami šķiet žargonvārdi kā šķira, vērojama arī stabila vēlme it kā ierastos daudzskaitliniekus pārvērst vienskaitliniekos - piemēram, «debati» un «bažu» nu jau sastopam ik uz soļa, I. Kolmane stāsta. «Lielākā nelaime ir nespēja paust domu pašam un citiem saprotamā teikumā, jo te valoda tiek lauzīta ne vien leksikas, bet arī sintakses līmenī. Vārdu krājums ir kustīgāks un nomainās vieglāk nekā valodas daudz stīvākais «mugurkauls». Tomēr vienmēr ir vērts atcerēties, ka valoda nav ne mūsu īpašums, ne kalpone - tā tiklab ir mūsu valdniece un saimniece. «Savstarpēja cieņa» būtu īstie vārdi,» I. Kolmane teic un atgādina, ka «valoda nevis attīstās, bet kust, dzīvojot un sadzīvojot ar mainīgu īstenību un citām valodām».
Akcijas rīkotāji atgādina, ka zīmīgākos pamanītos vārdus un teicienus uz e-pasta adresi [email protected] var iesūtīt visu gadu.