Katoļu galva pāvests Francisks atzīst, ka šī problēma kaitē baznīcas tēlam, un ir veicis dažus pasākumus, lai cīnītos pret pedofilijas sērgu garīdznieku rindās. Tomēr kritiķi Vatikānam joprojām pārmet necaurredzamību un nevēlēšanos sodīt tos, kas ir vainojami daudzu cilvēku ciešanās.
Nesadarbojas ar ANO
Vatikāns nav ANO dalībvalsts, bet ir parakstījis ANO Bērnu tiesību konvenciju, kas ir juridiski saistošs instruments un uzliek par pienākumu aizsargāt un aprūpēt bērnus. Konvenciju parakstījušajām valstīm ir pienākums regulāri ziņot ANO Bērnu tiesību komitejai (CRC) par bērnu tiesību ievērošanu un atbildēt uz komitejai interesējošiem jautājumiem.
Svētais Krēsls konvenciju ratificēja 1990. gadā, bet pirmo ziņojumu sniedza 1994. gadā. Nākamais Vatikāna progresa ziņojums sekoja tikai 2012. gadā pēc tam, kad tas bija nonācis kritikas krustugunīs saistībā ar 2010. gadā izskanējušo informāciju par katoļu garīdznieku seksuālajiem noziegumiem pret bērniem Eiropā un citviet pasaulē.
Seksuālās izmantošanas upuru aizstāvju grupu un cilvēktiesību organizāciju aktivitāšu rezultātā CRC sāka izmeklēšanu, kuras laikā tā ir ieguvusi cietušo liecības, dažādu valstu tiesībsargājošo iestāžu dokumentus par katoļu priesteru iespējamajiem noziegumiem pret bērniem un pat saraksti, kurā Vatikāns paslavē kāda franču bīskapa lēmumu nenodot varasiestādēm mazgadīgos izmantojušu priesteri, raksta AP.
CRC pagājušajā vasarā lūdza Vatikānam detalizētu informāciju par seksuālās izmantošanas gadījumiem, kas katoļu baznīcā visā pasaulē ir notikuši no 1995. līdz 2012. gadam. Vatikāns lūgumu noraidīja un paziņoja, ka ir atbildīgs par ANO Bērnu tiesību konvencijas ievērošanu tikai tās pārvaldītajā 44 hektāru lielajā teritorijā, kur pašlaik dzīvo aptuveni 30 bērnu.
Arī ceturtdien, klātienē atbildot uz CRC jautājumiem, Vatikāna vēstnieks ANO Silvio Tomasi uzsvēra, ka priesteri «nav Vatikāna funkcionāri, bet savu valstu pilsoņi, uz kuriem attiecas šo valstu likumi», vēsta BBC.
Bīskaps Čārlzs Skikluna, kurš savulaik izmeklēja katoļu garīdznieku seksuālos noziegumus, komitejai sacīja, ka Svētais Krēsls «nemudina uz noziegumu slēpšanu», bet atzina, ka Vatikāns apzinās nepieciešamību šādas lietas nepieļaut.
Prasa sodīt vainīgos
Kopš stāšanās amatā pagājušā gada martā pāvests Francisks ir spēris atsevišķus soļus, lai apkarotu bērnu seksuālo izmantošanu katoļu baznīcā.
Pērn aprīlī viņš baznīcas doktrīnas ieviesējorgānam - Ticības doktrīnas kongregācijai - uzdeva rīkoties izlēmīgāk pedofilijas gadījumos. Vasarā Vatikāns veica labojumus savā kriminālkodeksā, plašāk definējot noziegumus pret mazgadīgajiem, starp tiem iekļaujot arī bērnu seksuālu izmantošanu.
Decembrī tika izziņots Franciska lēmums izveidot komisiju, kas cīnīsies pret bērnu seksuālu izmantošanu. Tomēr jaunā institūcija nodarbosies ar jaunu noziegumu novēršanu un palīdzības sniegšanu garīdznieku upuriem, nevis sodīs seksuālus noziegumus pret bērniem pastrādājušus priesterus.
Daudzi upuri uzskata, ka pāvests ir pārāk maigs un viņam būtu jārīkojas noteiktāk. «Pāvests Francisks ļauj vaļu seksuālajiem plēsoņām, nesaucot tos pie atbildības,» apgalvo Barbara Bleina, kura ir nodibinājusi katoļu garīdznieku seksuālo noziegumu upuru atbalsta grupu SNAP.
ASV reģistrētais Konstitucionālo tiesību centrs, kas sniedz bezmaksas juridisko palīdzību, ir aicinājis veikt starptautisku izmeklēšanu un vainīgo tiesāšanu Starptautiskajā tiesā Hāgā. Organizācija apgalvo, ka tās rīcībā ir 22 tūkstoši lappušu ar pierādījumiem par katoļu garīdznieku seksuālajiem noziegumiem, raksta izdevums Time.
Daži garīdznieku seksuālās izmantošanas upuri ceturtdien ieradās Ženēvā, kur notika Vatikāna pārstāvju izjautāšana. Viņu vidū bija arī B. Bleina, kura uzskata, ka iztaujāšana «vieš cerību upuriem visā pasaulē». «Mums ir jācer, jo uz kārts ir daudzu bērnu drošība. Bet es ticu, ka ir iespējamas pārmaiņas,» domā B. Bleina.