Cīnīsies par Pabriku
Vienotība nav no Valsts prezidenta sadzirdējusi argumentus, kāpēc valdības veidošanu nevarētu uzticēt A. Pabrikam, kurš ir bijis arī ārlietu ministrs un kuram ir liela politiskā un arī valdības darba pieredze, kā arī laba izglītība. Jau tagad viņam ir 39 deputātu balsis no Vienotības, Reformu partijas un neatkarīgo deputātu grupas. Iebildumi nav izskanējuši arī no Visu Latvijai!-TB/LNNK, kurai ir vēl 13 deputātu.
Valsts prezidents ir mudinājis raudzīties pēc spēcīgāka kandidāta. Tāda Vienotībā varētu būt Saeimas priekšsēdētāja un partijas vadītāja Solvita Āboltiņa, taču viņai ir liela parlamentārā, nevis valdības darba pieredze. Vairāki Vienotības biedri te saskata mēģinājumu vājināt Vienotību kā politisko konkurentu, jo S. Āboltiņai atšķirībā no A. Pabrika būtu vajadzīgs laiks, lai iestrādātos valdībā, viņa tad arī nevarētu priekšvēlēšanu gadā veltīt tik daudz laika partijas priekšsēdētājas pienākumiem. Tāpat neesot mērķtiecīgi īsi pirms Saeimas pilnvaru beigām mainīt parlamenta vadību.
Trešdien notika arī Vienotības sarunas ar Zaļo un Zemnieku savienību, kura konceptuāli piekrīt dalībai Vienotības veidotā valdībā, bet vēlas sagaidīt, kad Valsts prezidents nominēs premjera kandidātu, ar kuru esot jāpārrunā daudzi jautājumi, skaidroja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš piebilda, ka vēlas, lai Vienotība būtu ZZS stratēģiskais partneris uz ilgāku laiku, kam premjers Valdis Dombrovskis neiebilda. Kamēr notiks valdības veidošana, kas nav ierobežota laikā, V. Dombrovska valdība turpinās strādāt. Taču, ja kaut kādu iemeslu dēļ tā vairs neveiktu savus pienākumus, Saeimai ir iespēja «par Ministru kabineta locekļiem iecelt personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana», norādīja Dz. Zaķis, atsaucoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 21. pantu.
Vēlas profesionāļus
Ir iespaids, ka Valsts prezidents vēlas pats izvēlēties nākamo premjera kandidātu, kas patstāvīgi izraudzītos aicinātos ministrus un izveidotu tā dēvēto profesionāļu valdību. Taču tādā gadījumā nav skaidrs, kas uzņemsies politisko atbildību par šo ministru darbu un kā viņi panāks Saeimā vairākuma atbalstu valdības lēmumiem. Ar ideju par profesionāļu valdību otrdien pie prezidenta devās Saskaņas centrs, kura viens no līderiem Jānis Urbanovičs bija sadzirdējis prezidenta atbalstu ierosmei. «Valsts prezidents atbalsta profesionālu un pieredzējušu ministru veidotu kabinetu, kurš vienlaikus saņemtu pārliecinošu Saeimas vairākuma atbalstu un varētu nekavējoši sākt risināt valstij aktuālos jautājumus,» sacīts A. Bērziņa paziņojumā.
J. Urbanovičs ar profesionāļiem saprot, piemēram, valsts sekretārus, no kuriem vairāki, piemēram, zemkopības ministre Laimdota Straujuma un satiksmes ministrs Anrijs Matīss, ir kļuvuši par ministriem. J. Urbanovičs kā argumentu minēja 2014. gadā gaidāmās Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas, kurās partijas ne tikai gribēšot zīmēties, bet «varot sākt raustīt valsti». SC līderis arī paredzēja - «tad, kad Valdis [Dombrovskis] būs projām, tad Vienotība sabruks», un tad Latvija varot nonākt pat līdz tādai situācijai, ka tai nāksies lūgt pārcelt Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā.
Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā arī norādīts, ka «Valsts prezidents patur tiesības atsaukt Ministru prezidenta kandidātu vēl pirms balsojuma Saeimā, ja veidojamās valdības sastāvs neatbildīs izvirzītajiem kritērijiem». Politoloģe Iveta Kažoka atceras, ka pirms diviem gadiem ir bijusi diskusija par šādu iespēju, kas minēta Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumā, taču Satversme un likumi to neparedz. «Manā izpratnē Valsts prezidents ar šādām pilnvarām nevarētu būt apveltīts, un tas maina varas līdzsvaru. Es teiktu, ka tā nedrīkst,» sacīja I. Kažoka. Viņasprāt, prezidenta pilnvaras valdības veidošanā beidzas brīdī, kad viņš nominē premjera kandidātu. Prezidents varot izteikt viedokli, «bet nevar noņemt no trases ministru kandidātus». Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Reinis Bērziņš atsaucās uz minēto Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu, kā arī uz Ministru kabineta iekārtas likuma 13. pantu, kurā teikts, ka Ministru prezidenta kandidāts šo statusu zaudē, kad Saeima nobalsojusi par uzticību valdībai. Ja premjera kandidāts šo statusu zaudē «tādu iemeslu dēļ, kuri nav saistīti ar Saeimas balsojumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam», tad Valsts prezidenta kanceleja rakstveidā informē Valsts kanceleju.