Partijas, kas pretendē uz iekļūšanu jaunajā Saeimā, sākušas nest uz Centrālo Vēlēšanu komisiju (CVK) savu kandidātu sarakstus un 4000 zīmju programmas, kas - lai cik skeptiski mēs pret šiem sacerējumiem izturamies - ir aplūkošanas vērtas kaut tādēļ, lai veicinātu kandidātu debašu saturīgumu. Un to arī darīsim.
Tātad šonedēļ savu programmu publiskoja Latvijas politikas vecbiedrs - Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
Ņemot vērā ZZS spējas nepateikt neko pretrunīgu arī politiskās dzīves periodos, kad priekšvēlēšanu trakums vēl nav sācies, nepārsteidz vispārīgu tēžu pārbagātība programmā. Par daudzām no tām, piemēram, «cīnīsimies pret organizēto noziedzību», gribas teikt: tā tik vēl trūka, lai jūs to nedarītu! Par cik ZZS vēlas «palielināt finansējumu» augstākajai izglītībai, cik izmaksās solījums mazināt pacientu iemaksas veselības aprūpē utt. - atliek minēt.
Tomēr vilkt uz zoba partijas par nekonkrētību nav liela māksla, tāpēc pieminēsim ZZS tēzes, kas ir apspriešanas vērtas.
Latvijā ierasta lieta ir ne tikai pašvaldību plūkšanās ar valdību par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales proporcijām, bet jau diezgan sen virmo ideja, ka pārdale būtu attiecināma arī uz uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). ZZS to sola īstenot dzīvē - norādot, ka šos līdzekļus pašvaldības varētu izmantot investoru piesaistei savās teritorijās. Izklausās miglaini, tomēr tas ir pareizāk, nekā vienkārši solīt automātisku UIN pārdali, jo - ņemot vērā, ka liela daļa spēcīgo Latvijas uzņēmumu ir reģistrēti kā nodokļa maksātāji Rīgā un vēl dažos attīstības centros, šāda pārdale neapšaubāmi nāktu par labu dažām pašvaldībām, bet vairākumam neko daudz nedotu. Tātad ZZS piesardzīgums šajā jautājumā ir pamatots.
Otra tēze, kas nav raksturojama kā populisms, ir interešu un mūžizglītības izmaksu iekļaušana valsts kompensējamo limitēto izdevumu sarakstā. Par «interešu» komponenti vēl varētu pastrīdēties, savukārt par mūžizglītību ne - mums taču visu laiku stāsta, ka cilvēkam ir jāuzlabo sava konkurētspēja darba tirgū visa mūža garumā, un, ja tas tiešām notiek, ieguvēja būs arī valsts un tās budžets.
Daļai pilsētnieku solījums «pasargāt Latviju no ģenētiski modificēto organismu riskiem» var likties pašsaprotams, tomēr, ja uz to skatās no pašu lauksaimnieku puses, šīs tēzes parādīšanās ZZS programmā nozīmē arī zināmu savienības pozicionēšanos pret dažādām lauksaimnieku grupām (kaut pēc lieluma vērtējot), kuru intereses nereti saduras, t. sk. jautājumos par ĢMO, mēslojumu utt. Ne velti citviet programmā ZZS sola stiprināt tieši «mazās saimniecības». Neapspriežot šī domāšanas veida perspektīvumu, vismaz skaidrs, ka ZZS ir kaut cik skaidrs skatījums par lauksaimniecības attīstības ceļiem Latvijā, nevis «visu visiem».
Programma definē prioritātes: drošība, reģioni (t. sk. lauksaimniecības tematika) un izglītība. Otrā ZZS ir tradicionāla, pirmā izriet no situācijas, ka ZZS cilvēks nonācis aizsardzības ministra postenī (būtu dīvaini, ja uz Vējoņa sparīgās runāšanas fona partija viņa lauciņu ignorētu...). Trešā - pieteikums atgūt šo jomu savā kontrolē, kā nozares vadītāju, iespējams, piedāvājot tādu interesantu politiķi kā Reiznieci-Ozolu.