Atvērta pieeja krāsām

Uzņēmums Alina ražo piedevas, kas tiek pievienotas krāsām, lai uzlabotu to ilgtspēju gan tad, kad tās tiek ražotas un uzglabātas, gan arī tad, kad jau ir uzklātas uz sienas. Līdz šim krāsu ražotāji tādam nolūkam lielākoties izmantoja tā sauktos biocīdus, kas ir toksiski, – pierādīts, ka astmas, alerģijas, reproduktīvās un dažādas citas veselības problēmas izraisa to izgarojumi, kas izdalās vēl ilgi pēc tam, kad krāsas uzklātas uz virsmas, sevišķi iekštelpās. Turklāt šīs vielas piesārņo arī apkārtējo vidi.

"Mēs esam radījuši ekoloģisku alternatīvu, mūsu produkts ir sertificēts Cradle to Cradle sistēmā, kas ir numur viens eko sertifikāts ASV un Eiropā un attiecas ne tikai uz pašu galaproduktu, bet visu tā dzīves ciklu, sākot no izejvielu ieguves, ekoloģiskās pēdas nospiedumu ražošanas procesā un tā tālāk," uzsver uzņēmuma Alina dibinātāja Solvita Kostjukova.


Ideja veselīgākai videi

Ideja veidot šādu produktu radās jau​ 2012. gadā, kad Eiropas Savienības vadošie vides aizsardzības un veselības eksperti sāka arvien vairāk runāt par dažādu apkārtējā vidē esošu toksisku vielu ietekmi uz cilvēka veselību un dabu. Astma un alerģijas attīstītajās pasaules valstīs piemeklē jau teju 50% iedzīvotāju! "Viena no toksisko vielu grupām, kas ir jāierobežo un jāaizstāj ar nekaitīgākām alternatīvām, ir krāsu piedevas, jo ir izpētīts, ka tieši tām ir ļoti būtiska ietekme uz veselību. 2019. ir gads, kad stājās spēkā Eiropas Savienības regula, kas paredz, ka katram krāsu ražotājam Eiropā vai nu ir jāmaina savu krāsu izgatavošanas receptes uz videi un cilvēkiem draudzīgākām, vai arī no šī gada septembra krāsu iepakojums būs jāmarķē ar brīdinājuma zīmēm, ka krāsas satur bīstamas toksiskas vielas. Tātad mēs esam īstajā vietā un laikā ar savu inovāciju! Mans tēvs Juris Kostjukovs ir izgudrotājs, un jau pirms vairākiem gadiem viņš izstrādāja recepti krāsu piedevai uz mālu bāzes. Tā ir viena no inovācijām, kuru viņš radījis Latvijas Universitātei (LU), taču šis projekts tika nošķirts, jo netika veidots ar valsts atbalstu," skaidro Solvita.

2015. gadā viņa nodibināja ģimenes uzņēmumu, lai komercializētu šo inovāciju. Tai pašā gadā Alina iesaistījās Zaļo tehnoloģiju inkubatorā, lai mēģinātu saprast, vai šāda tipa inovācijai ir vilkme tirgū, uzņēmums arī pārstāvēja Latviju Climate Launch Pad – Eiropas Inovāciju tehnoloģiju institūta organizētā konkursā. "Sapratām, ka idejai ir liels potenciāls, un sākām veidot profesionāļu komandu,​ lai to īstenotu.

Zinātnisko pusi pārstāv mans tēvs, viņa kolēģis Andris Actiņš, un, tā kā strādājam sadarbībā ar LU un Rīgas Tehnisko universitāti, procesā iesaistās arī studenti, kas studē maģistrantūras un doktorantūras programmā. Savukārt biznesa pusi pārstāvu es un mani kolēģi Dāvids Štēbelis un Ģirts Ozols," atklāj Solvita. Tā kā uzņēmuma mērķis ir nozares tirgus visā pasaulē, arī projekta izstrādes procesā ir iesaistīti ārvalstu partneri, piemēram, Dānijas Tehnoloģiju institūts un tam līdzīgas iestādes Eiropā.


Sadarbības tīkls visā pasaulē

Produkts, ko rada uzņēmums Alina, ir jauna tipa materiāls, kura īpašības un funkcionalitāte joprojām tiek pētītas un uzlabotas. Ir radīti vairāki prototipi, tie tiek testēti, sadarbojoties ar krāsu ražotājiem gan Eiropā, gan ASV un Āzijas valstīs, divi produkti jau ir sertificēti.

"Mūsu galvenā inovācija ir metode un tehnoloģija, kā mēs radām šos inovatīvos organokompleksus, attiecīgi mūsu lielais mērķis ir licencēt šo tehnoloģiju uzņēmumiem, lai tie paši varētu ražot šāda tipa organokompleksus. Tā kā mēs nodrošinām krāsu ilgtspēju, testēšanas process ir ļoti laikietilpīgs – no viena līdz trim gadiem," stāsta uzņēmēja.

Nu jau Alinai ir vairāk nekā 40 sadarbības partneru dažādās testēšanas stadijās. Testēšana sākas ar saderības testiem, tad ir laboratorijas testi, simulētās un reālās vides testi. Jo lielāka kompānija, jo sadarbības veidošana un testēšana ir ilgāka un resursu apjoma ziņā ietilpīgāka. Tāpēc Alina pārsvarā fokusējas uz ģimenes uzņēmumiem Eiropā, kas ir orientēti uz tām pašām vērtībām – saudzīgumu pret veselību un vidi.
Uzņēmuma izstrādātais produkts ir inovatīvs, taču nav vienīgais materiāls, kas ekoloģisku krāsu piedevu segmentā ir pieejams. Solvita stāsta, ka ir alternatīvas, taču katra no tām ir atšķirīga tāpat kā dažādu ražotāju krāsu receptes. Kādam labāk der Alinas piedāvātais produkts, citam kāds cits.

"Izsūtām produktu klientiem – sadarbības partneriem – un atpakaļ saņemam viņu vērtējumu, ieteikumus, kas mums ir jāuzlabo, lai mēs būtu industrijas standartiem atbilstoši, kas mums ir jāpilnveido, lai funkcionalitāte būtu efektīvāka utt. Tādēļ var teikt, ka produktu radām kopā ar saviem klientiem," skaidro uzņēmuma Alina līdzdibinātājs Dāvids Štēbelis. "Viens konkrēts piemērs ir no pašiem uzņēmuma pirmsākumiem, kad mēs izveidojām materiāla paraugu, kas bija sarkans. Pagāja pusgads, un klienti teica, ka visi krāsu produkti, kuros viņi to iejauc, kļūst rozīgi. Mums bija izaicinājums, kā to dabūt baltu. Pēc vairākiem mēnešiem mēs nonācām pie risinājuma un uztaisījām baltu. Aizsūtījām to klientiem, atnāca atbilde, ka šoreiz ir pārāk raupjas daļiņas, to nevar izmantot. Tad rodas izaicinājums, kādā veidā sasmalcināt minerālu. Rezultā​tā mēs pārdefinējām visu procesu un pēc pusgada nonācām pie risinājuma, kas varētu darboties, bet, lai pārbaudītu efektivitāti, jāmeklē atkal jauni sadarbības partneri un nepieciešams vairākus mēnešus ilgs testēšanas laiks."

Kā Alina jūtas starp citiem konkurentiem? Uzņēmēji atzīst, ka viņu izvēlētajai industrijai ir diezgan saprotama un loģiska struktūra – ir krāsu ražotāju asociācijas un līdzīgas organizācijas, kas tos vieno, bet izstādes un konferences ir kanāli, caur kuriem lūkot sadarbības partnerus. Darbības sākumā klientus meklēja uzņēmums, savukārt nu jau tie Alinas pārstāvjus uzrunā paši – produkta vārds nozarē ir izskanējis gana skaļi, un to jau pazīst.​


Plāno uz priekšu

"Šobrīd vēlamies atrast uzņēmumus Amerikas tirgū, kas var šo tehnoloģiju pilnībā integrēt savā krāsu ražošanā. Eiropā ir apmēram 4000 krāsu ražotāju. Ļoti daudzi ir nelieli ģimenes uzņēmumi, kas jau paaudzēs ražo krāsas. Tie ir ļoti reģionāli un apkalpo klientus pārsvarā tikai savā apkārtnē. Šiem krāsu ražotājiem ir limitēti resursi, lai tehnoloģiju ziņā ieviestu kādus jauninājumus. Viņi nav spējīgi finansēt dažāda veida sertifikāciju, kas ir nepieciešama Eiropā, un arī produktu testēšanu, jo trūkst gan finanšu puses, gan arī kompetences. Ķīmijas pasaule kļūst ar katru dienu arvien sarežģītāka, bet mūsu mērķis ir radīt jaunas, gatavas krāsu receptes un padarīt tās pieejamas arī mazajiem krāsu ražotājiem, lai tie varētu ar tām strādāt un ikdienā savā produktu portfelī ieviest jaunus produktus. Šogad esam sākuši dalību Eiropas Savienības Life projektā, un tā ietvaros nonākam pie mazajiem krāsu ražošanas uzņēmumiem. Mēs viņiem iedodam gatavas receptes, kas ir atvērtas. Parasti krāsu receptes tiek turētas noslēpumā, taču mēs tās veram vaļā – tas atbilst mūsu uzņēmuma principiem, ka krāsu receptēm un materiāliem, kurus lieto kā izejvielas, ir jābūt atvērtiem, izsekojamiem un caurspīdīgiem. Trijos gados mums ir jārada 16 jaunu recepšu. Paralēli mums arī visu laiku ir izvērtēšanas process, cik šī tehnoloģija ir atbilstoša un noderīga kosmētikas nozarē. Mēs arī vēlētos to pārnest uz papīra iepakojuma​ ražošanu," uzņēmuma Alina mērķus uzskaita Dāvids Štēbelis.
Vislielākās grūtības mērķu īstenošanai rada finansējuma piesaiste. Tā kā, izmantojot publisko finansējumu, projektu termiņi ir definēti visai konkrēti, jāspēj tajos iekļauties par spīti neprognozējamiem sarežģījumiem tehnoloģijas izstrādes procesā. Uzņēmums ir izmantojis gan Zaļo tehnoloģiju inkubatora finansējumu, Atspēriena programmas, gan arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta grantu, vēl tikuši piesaistīti investori eņģeļi pirmssēklas investīcijām, un no šā gada jūlija tiek sākts ES Life programmas projekts.

"Šobrīd vislielākā aktualitāte ir šī projekta sākšana. Kopumā projekta apjoms ir vairāk nekā 2,3 miljoni un ES grants 1,4 miljoni, bet Latvijas nacionālais līdzfinansējums ir vairāk nekā 400 tūkstošu," skaitļus sauc Solvita. "Ja mēs runājam par inovācijām, jāsaprot, ka šajā jomā ir ļoti daudz nezināmo, līdz ar to privāto naudu piesaistīt ir ļoti sarežģīti. Eiropas finansējums no projektiem Life, Horizon, kas atbalsta inovācijas, ir tās [programmas], caur kurām mēs finansējumu varam iegūt. Bet vispirms mums ir apmēram trīs četrus mēnešus jāraksta un jāgatavojas, jāpēta, jāvēršas pie kompetentiem nozares konsultantiem. Izskatīšana aizņem vēl pusgadu, un tā jau ir pagājis gads… Ja atbilde ir pozitīva, projekta ieviešana prasa vēl kādu pusgadu. Vienmēr jārēķinās arī ar neparedzētiem šķēršļiem un pārmaiņām, kas rodas darbības procesā. Teiksim, divos gados ļoti daudz kas mainās, pa vidu visu laiku ir izaicinājumi ar tehnoloģiju un produktu, kā arī paralēli viss ir jāfinansē pašiem, jāsaglabā arī komanda. Izaicinājums uzņēmējam, kas nodarbojas ar inovācijām, ir tāds, ka šodien tu esi šeit, bet reāli domā par nākamā gada jūliju, visam jābūt jau saplānotam," vēl papildina Dāvids.


Instrumenti arvien pieejamāki

Baltijas tirgū tāda tipa jaunuzņēmumiem kā Alina, lai sāktu projektu, kuram ES piedāvā priekšfinansējumu, ir jānokārto bankas garantija tā saņemšanai. Taču Latvijas tirgū šāda tipa produkti, kas ļautu jaunuzņēmumiem saņemt priekšfinansējuma garantiju kā citās Eiropas valstīs,​ neeksistē. Tas arī attālināja Life projekta sākumu par veselu gadu. "Dažkārt ir jābūt kā ledlauzim šajā jomā. Bez mūsu uzņēmuma ir vēl viens projekts, kas ir ieguvis šāda veida atbalstu Latvijā, un mums abiem ir tieši tā pati problēma – mēs kā jaunuzņēmums ar savu inovāciju nevaram iegūt piekļuvi riska fondiem, ko administrē Altum un bankas. Līdz ar to mūsu reģionā ES vajadzēja nākt pretī un izņēmuma kārtā mainīt priekšfinansējuma izsniegšanas veidu bez bankas garantijas. Tas bija ilgs process, pagāja vesels gads. Ir jābūt tam pirmajam drosmīgajam, kas radīs šos produktus, jo programma turpinās – Latvijas kompānijas meklē šo atbalstu. Parasti šīs inovatīvās idejas reti ir no uzņēmumiem, kuriem ir labi ienākumi un ir ko ieķīlāt, lai saņemtu garantiju ļoti ātri un vienkārši. Turklāt bieži šīs inovācijas ir saistītas ar cilvēku dzīves uzlabošanu, līdz ar to šāda tipa atbalsta iztrūkums reģionā noved pie tā, ka daudzi uzņēmumi vienkārši neturpina savas inovācijas attīstību," norāda Solvita. Tomēr par spīti grūtībām uzņēmuma Alina vadītāji uzskata: šobrīd Latvijā ir lielisks brīdis, lai nodarbotos ar inovācijām. Ir izveidojusies sistēma, kas ir saistīta tieši ar dažādu projektu atbalstu. Ir, kur vērsties ar ideju, to konceptualizēt, iegūt pirmo finansējumu un uztaisīt paraugus. Pēc tam no šiem paraugiem taisīt eksperimentālās izstrādes un piedalīties izstādēs. Dāvids Štēbelis vēl piebilst, ka lielākajai daļai no visām šīm fāzēm ir pieejams atbalsts, arī lai darbotos Eiropas un pat pasaules mērogā: "Latvijā ir pietiekama kompetence tirgū par un ap to, kā inovācija rodas. Vienalga, kāda ir ideja un kāds virziens, vienmēr atradīsi kādu, kurš varēs izskaidrot ceļu, pa kuru nonākt līdz rezultātiem. Piemēram, tie ir biznesa inkubatori, tie ir dažādi mentoru un citi tīkli, kas ir Eiropā pieejami. Un nav runas tikai par mazajiem uzņēmumiem, bet arī par lielajām korporācijām, kas vēlas tirgū ieviest kaut ko jaunu, – šobrīd arī viņiem pieejamā atbalsta sistēma ir pietiekami laba un saprotama, lai varētu to darīt, neuzņemoties fundamentālus riskus. Manuprāt, šis ir perfekts laiks nodarboties​ ar inovācijām."