Jāpadodas

Kāpēc mūsdienās, kad daudz kas mainās tik ātri, ka daudzi pat nepamana šīs izmaiņas, sēnes šovasar kā neaug, tā neaug? Labi, ilgu laiku nelija vispār, un šī īpašība sēnei ir kopīga ar puķīti – sausumā neaug. Bet nu jau visu augusta pirmo dekādi līst kā no spaiņa. Vai ar to tev nepietiek?

Man saka: feisbukā sēnes ir. Tas gan, ja sēņu nav feisbukā, tad to patiešām nav nekur. Taču, ja sēnes ir feisbukā, tad mežā to nav, jo visas jau ir nolasītas. Jeb jūs esat redzējuši sēņu fotomedniekus, kuri nobildē baraviku un iet prom, to nenogriezuši? Jūs esat redzējuši suni, kura būdā var slēpt desu, ja negribat, lai to kāds apēd? Nu, ja suns to desu neēd, arī jums to nevajadzētu ēst.

Ai, patiesībā lieta ir vēl skumjāka. Pirms trim dienām vienā ceļmalas tirgotavā Kurzemē vienam tirgotājam uz galdiņa redzēju baravikas. Turklāt tas notika pēc tam, kad es tajā apvidū biju aizgājis uz vienu vietiņu, kurā citus gadus izdodas pa baravikai atrast pat tad, ja redzi, ka visapkārt viss ir sēņotāju nostaigāts un nograizīts, un sapratis, ka nekas te šobrīd neaug. Var jau būt, ka šīs ceļmalā redzētās baravikas kāds ir audzējis sa­vā zemē, regulāri laistot. Tad mana sirds būtu mierīgāka, jo griezt pašaudzētu sēni – tas ir gandrīz tas pats kā makšķerēšana akvārijā. Vajag, lai sākumā neredzi, kādas zivis dzīvo tajā ūdenī, kurā tu makšķerēsi, un kādas sēnes ir noslēpušās tajā mežā, kurā tu ej tās meklēt. Bet nu jau ir tik labi noslēpušās, ka es padodos.

Šīs SestDienas, 13. augusta – 19. augusta numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Neskaidrības plīvurs pār Parīzi. Tokijas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs svarcelšanā Artūrs Plēsnieks (29) par savas iespējas izmantošanu īstajā brīdī, jo pirms gada medaļu nebūtu ieguvis, un reālajiem draudiem svarcelšanu izņemt no olimpisko spēļu programmas.

PASAULĒ. Vai vajadzīgs olimpiskais restarts. Lai arī ikvienam sportistam un kuplam skaitam līdzjutēju olimpiskās spēles ir un paliek četrgades galvenais notikums, arvien vairāk ekspertu pauž bažas par olimpiāžu nākotni. Gadu no gada iet mazumā gan vēlme rīkot šos pasākumus, gan skatītāju interese, un īpaši tas vērojams Rietumvalstīs.

VĒSTURE. Pierunātais prezidents. Kad Zemgales dvēsele vēl nebija zudusi Otrajā pasaules karā, šis novads Latvijas valstij deva ne tikai maizi, bet arī visus prezidentus. 12. augustā 150 gadu jubileja Latvijas otrajam Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam.

TĒMA. Rezervēt vasaru. Tūrisms ir viena no tām nozarēm, kuru pandēmija ar visām no tās izrietošajām sekām būs mainījusi līdz nepazīšanai. Lai arī tūristu un vietējo ceļotāju kritums ir dramatisks, mazo naktsmītņu īpašnieki Latvijā sūdzēties nevar, drīzāk otrādi – šis ir pļaujas laiks, jo cilvēki teju raujas ārā no savām ierastajām četrām sienām.

VIDE. Sambo, džudo, karatē – bio savā miskastē. Jau kādu laiku arī Latvijas pilsētās ir pieejami atsevišķi konteineri bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Dalīta šo atkritumu vākšana visās Eiropas Savienības valstīs jāievieš jau tuvāko gadu laikā. Kāpēc tas ir svarīgi, un ar ko atšķiras šādi nodalītu atkritumu tālākais ceļš?

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.