Varbūt tieši šī sajūta, kuru vari dabūt tikai tad, ja izdodas izdzīvot vietā, kurā tev bija lielas iespējas atstiept pedāļus, ir tā, kas cilvēkus velk atgriezties tur, kur tas ir piedzīvots, vai vēlreiz veikt kaut ko līdzīgi pārgalvīgu. Piemēram, lēkt izpletņapģērbā (wingsuit). Vai kāpt kalnos. Atceros stāstu par diviem latvju kāpējiem, kuriem gadījās tā, ka viens no viņiem smagi krita, ielauza vai nu gūžu, vai ko ne mazāk nopietnu un palika kalnā guļam, kamēr otrs devās uz leju pēc palīdzības. Cietējs tā nogulēja pāris dienas, ēzdams sniegu vienā pusē un čurādams otrā, kamēr palīdzība pienāca un atrada viņu vēl dzīvu, viņš tika nogādāts civilizācijā, pusgadu nogulēja slimnīcā un, tiklīdz iznāca laukā, atkal sāka vērties uz kalnu pusi.
Tā kā šī tomēr ir nevis alpīnisma, bet krogu rubrika, atgriešanās krogā, kurā reiz esi bijis, parasti nav saistīta ar vēlmi vēlreiz izjust ekstrēmas sajūtas. Ja tu pēc kāda kroga apmeklējuma diennakts atlikušo daļu pavadi uz poda vai reanimācijā, tad diez vai vēlēsies vēl kādu reizi pārbaudīt tā pavārmākslu. Restorānā atgriežas tad, ja tev tur ir paticis un garšojis. Ja atgriešanās notiek pēc ilgāka laika, tad to var pavadīt zināmas bažas – ja nu piepildās teiciens par to upi, kurā divreiz neiekāpsi, un šīs restorāns ar laiku būs nevis palicis tāds pats, kāds bija tavā pirmajā apmeklējuma reizē, bet mainījies ne uz to pusi, uz kuru gribētos? Lai no šīs sajūtas izvairītos, recepte ir viena: labs restorāns ir jāapmeklē regulāri. Ja atstarpe starp pirmo un otro apmeklējumu ir liela, vari mierināt sevi ar to, ka būs vai nu labi, vai vismaz ne garlaicīgi, jo varēsi salīdzināt.
Mēs tā pēc ilgāka laika ieklīdām krogā, kurā reiz jau bijām bijuši, – gruzīnu restorānā Babo. Tajā pašā, kurš darbojas lieliski sākušā, bet kovidpandēmiju diemžēl neizturējušā restorāna Rūme vietā un par kuru pirms mūsu pirmā apmeklējuma bijām lasījuši, ka te esot saindējusies «populāra influencere» ar pildspalvas vārdu. Kā toreiz secinājām, diez vai viņa tiešām bija saindējusies, drīzāk jau veica kārtējo dziestošās popularitātes liesmiņas uzturēšanas akciju, jo nelabi cilvēkam var palikt arī no spējas atklāsmes, ar kādiem niekiem tu patiesībā nodarbojies un kam šķied savu dārgo laiku. Mums Babo toreiz patika gan Andas Ozoliņas interjers abās zālēs, kur plašums ir ne tikai horizontāli, bet arī vertikāli, griesti augsti kā Kaukāza kalni ar tiem pielāgotiem mākslinieces Tīlanes-Pakalniņas darinātiem gaismas ķermeņiem (vārdu sakot, interjera dizaina ziņā šis ir elegantākais gruzīnu restorāns Latvijā), gan arī tas, ko ēdām, nosprieduši, ka nākamreiz būs jānomēģina Babo hinkāļi, lai var salīdzināt ar citiem gruzīnu restorāniem. Tā arī šoreiz izdarījām, un pareizi vien bija, jo Babo hinkāļi neatpaliek no labākajiem Rīgā dabūjamajiem hinkāļu paraugiem. Mīkliņa plānāka nekā dažkur citur, bet labi turas, tātad, ja vien nebūsi lempis un iekodīsies hinkālī pareizi, viss skaistums no iekšām garšīgā buljona veidā tiks tev uz mēles, nevis uz biksēm. Arī lobio un lēcu zupa lobījās un lēca mutē paši, tikai sama šašliks neizcēlās ar īpaši neaizmirstamu garšas piedzīvojumu samērā ar citur ēstiem. Bet kurš tad uz gruzīnu restorānu iet ēst samu?
SESTDIENA ĒDA
Lobio 9,80
Pikanta lēcu zupa 7,50
Sama šašliks 18,50
Hinkāļi ar jēra gaļu 12,80
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
LIELISKS INTERJERS, LABA VIRTUVE. Iepretim dažiem citiem gruzīnu restorāniem Babo interjers ir īsts acuprieks.
Mūsdienu gruzīnu virtuves restorāns BABO
Adrese: Dzirnavu ielā 42
Atvērts: No 12.00 līdz 23.00 (Pk, S līdz 23.30)

