Valdību deklarācijas tradicionāli ir kaut kas līdzīgs labo nodomu uzskaitījumam, savukārt lielāka konkrētība meklējama attiecīgās valdības rīcības plānā, kas top nedaudz vēlāk. No šī viedokļa vakar apstiprinātā Ministru kabineta deklarācija nav nedz labāka, nedz sliktāka par citiem šī žanra izstrādājumiem. Ja atļauts pazoboties, varētu vien novēlēt kompaktāku formu. Piemēram: «Mēs centīsimies.» Vai - «Viss būs labi.»
Ja apjomīgo dokumentu vērtējam nopietni, mazliet pārsteidz Straujumas komandas optimisms par Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējamajiem tempiem. Ambīcijas, vēlme dot kādu pozitīvu signālu sabiedrībai, protams, ir laba lieta, tomēr deklarācijā ierakstīt, ka tuvākajos trijos gados IKP ikgadējais pieaugums uz vienu iedzīvotāju sasniegs 5%, ir riskanti. Pirmkārt, tāpēc, ka ieinteresēta pilsoņa pirmā reakcija ir: «Ūja, visas prognozes liecina, ka labi būs, ja IKP pieaugums būs 3% vai Valūtas fonda prognozētie 3,2% (panīkums eiro klubā, Krievijas sankciju faktors utt.), kur jūs, cienītie, 5% dabūjāt?!» Otrkārt, kad šim pilsonim atgādina, ka runa ir par IKP pieaugumu tieši uz vienu iedzīvotāju, iebildums it kā atkrīt, tomēr rodas citi nelāgi minējumi. Piemēram, vai šis kāpums tiks panākts tā skumjā iemesla dēļ, ka iedzīvotāju skaits nepalielināsies (varbūt pat turpinās samazināties)? Tad, sarunvalodā izsakoties, gali iet kopā, bet sevišķi iedvesmojoši nav. Pieļauju, ka deklarācijas rakstītājiem ir vēl citi atbilžu varianti, bet tādā gadījumā šī oficiāli nofiksētā apņemšanās būtu skaidrāk izklāstāma. Jācer, ka tas notiks.
Ja turpinām uzstādījumu, ka deklarācijas mērķauditorija ir ļaudis, kas ikdienā interesējas par politiku un ekonomiku, tad vairākos punktos šiem ļaudīm - kuri attiecīgi, pieļauju, seko masu medijiem vispār - rodas pretruna starp to, ko viņi lasījuši (dzirdējuši) citā kontekstā, un to, kas ierakstīts deklarācijā. Piemēram, nozare, pašu satiksmes ministru ieskaitot, ļoti piesardzīgi izteikusies par dzelzceļa elektrifikācijas projektu - izmaksas ļoti lielas, prognozēt kravu plūsmas diemžēl grūti, īsi sakot, ieguldījumi var neatsvērt ieguvumus. Tiktāl skaidrs. Tomēr deklarācijā minētais projekts ierakstīts... Ar ministru Matīsu deklarācijas teksts ir saskaņots? Līdzīgi var jautāt par vairākiem citiem punktiem (piemēram, vēlme turpināt mainīt mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu) - vai jaunajam finanšu ministram kāds par tiem viedokli ir pajautājis?
Rezumējot - jācer, ka posmā «deklarācija-rīcības plāns» dažādi traktējami uzstādījumi, tikai šauram valsts pārvaldē strādājošo lokam saprotamais profesionālais žargons un ar pašu ministru reālajām prioritātēm maz saistīti mērķi tiks koriģēti.