«Jaunie mākslinieki ir pārāk kautrīgi,» savos iespaidos par novērotajām tendencēm dalās Eiropas Kinoakadēmijas balvas valdes priekšsēdētāja, poļu kinorežisore Agneška Holanda, jo filmu piedāvājumā vēl joprojām dominē pieredzējušu autoru vārdi. Tuvāko nedēļu laikā vairāk nekā 3000 Kinoakadēmijas biedru izdarīs savu izvēli piecās kategorijās - nominanti tiks paziņoti 8. novembrī Seviljas Eiropas filmu festivālā Spānijā, bet uzvarētāji noskaidroti 13. decembrī Latvijas Nacionālajā operā.
Līdz 31. oktobrim ikviens interesents interneta vietnē www.europeanfilmawards.eu var izdarīt savu izvēli. Skatītāju simpātijas balvai ir izvirzītas sešas kinolentes. Viens no atlases kritērijiem - filmai ir jābūt izrādītai vismaz piecās valstīs, kas daudziem darbiem ir izrādījies nepārvarams šķērslis. «Paradoksāli ir tas, ka pēdējo divdesmit gadu laikā Eiropai ir izdevies politiski un ekonomiski satuvināties, taču kultūras «ceļošana» nav bijusi tik veiksmīga,» saka A. Holanda.
Iespēja dialogam
Eiropas Kinoakadēmijas balvas direktore Mariona Doringa akcentē, ka jautājums par filmu nonākšanu līdz skatītājiem kļūs par centrālo tēmu Kinoakadēmijas biedru diskusijā, kas ieplānota dienu pirms balvas pasniegšanas ceremonijas - 12. decembrī. Šīs pašas dienas vakarā kino Splendid Palace notiks vienīgais publiskais filmas seanss ar Eiropas Kinoakadēmijas laureāta par mūža ieguldījumu piedalīšanos. Viņa vārds tiek turēts noslēpumā - pērn šis gods tika franču aktrisei Katrīnai Denēvai.
Poļu kinorežisore A. Holanda atklāj, ka Eiropas Kinoakadēmijai ir svarīgi šo balvas pasniegšanas ceremoniju rīkot dažādās pilsētās un valstīs, lai to iedzīvotājos iesētu interesi par Eiropas kino un popularizētu to pēc iespējas plašākā teritorijā. Nākamajā gadā šis pasākums atgriezīsies savā dzimtajā pilsētā Berlīnē, kur tas tradicionāli norisinās katru otro gadu. Savukārt pēc tam balvu pasniegšanas ceremonija tiks rīkota Vroclavā (Polija), kas 2016. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
«Tā ir iespēju iespēja būt dialogā ar Eiropas kino eliti, kas Rīgā ieradīsies uz dažām dienām un būs atvērta komunikācijai,» par balvas pasniegšanas ceremonijas norisi Latvijā teic kinokritiķe Daira Āboliņa. No mums pašiem tagad ir atkarīgs, vai spēsim sarīkot īstus svētkus, no šīs satikšanās paņemsim 100, 50, 20 procentus vai neko. «Bumba ir mūsu pusē,» uzskata D. Āboliņa, jo iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka šajā pasākumā aiz spozmes uz sarkanā paklāja valda lietišķa atmosfēra.
Zem viena lietussarga
Tas ir unikāls gadījums, kāds nekad nav bijis un nekad neatkārtosies. «Mēs nekad neesam bijuši piramīdas augšgalā ar savu kinomākslu - mēs joprojām mīņājamies priekšnamā,» paskaidro D. Āboliņa. Savukārt ar savu ierašanos Eiropas kinoprofesionāļi akceptē, ka Latvija un kinematogrāfs ir savienojami vārdi, kaut arī nozīmīgu festivālu sarakstos mūsu filmu ir ļoti maz. «Mēs visu laiku esam lielo cerību posmā,» kinokritiķe raksturo esošo situāciju, kuru patlaban ir visas iespējas vērst uz labu.
Eiropas Kinoakadēmijas balvas direktore M. Doringa pauž prieku, ka ap ceremonijas pasākumu Latvijā tiek organizēti vēl citi notikumi. No 2. līdz 11. decembrim norisināsies Rīgas Starptautiskais kinofestivāls, kurā tiks izrādīts vairāk nekā 120 filmu. Tā laikā notiks arī Lielais Kristaps 2014, tiks piedāvāta Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominēto filmu programma un retrospektīva, sadarbībā ar festivāliem 2Annas, Artdocfest un Rīgas Kino muzeju realizēti vēl citi pasākumi.
Savukārt Nacionālais kino centrs (NKC) organizē plašu industrijas sadaļu, kurā tiks iekļauti dažādi pasākumi gan vietējiem un ārvalstu kinonozares profesionāļiem, gan arī festivāla skatītājiem. «Decembris ir izaicinājumu pilns mēnesis, kura laikā ir jāizdara tas darbs, kas nav izdarīts gadiem ilgi - ir jāieraksta Latvijas kino Eiropas kino kontekstā un jāpadara [tie abi] tuvāki Latvijas skatītājiem,» stāsta NKC direktore Dita Rietuma, paužot cerību, ka šajā laikā izdosies izveidot daudzpusīgu sadarbību.