Satiksmes ministrija (SM) šajā katlā iemaisīs lielāko kausu. Tās bāzes budžets ir vairāk nekā 211 miljoni eiro, un nu SM jāpievelk groži par 6,3 miljoniem eiro. Ministrija jau paziņojusi, ka par lauvas tiesu jeb apmēram 4,5 miljoniem eiro tiks samazināts ieguldījums valsts autoceļu pārvaldīšanā. Tāpat apmēram 1,8 miljoni tiks noņemti dotācijai, kas paredzēti zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Neoficiāli gan runā, ka šis neesot gala variants, jo vēl nav panākta vienošanās ar ministrijas pakļautībā esošajām institūcijām.
No teju 1,7 miljoniem eiro nāksies atsacīties Kultūras ministrijai (KM). Kā Dienai atklāj tās pārstāve Iveta Bērziņa-Bebriša, tad uz šī rēķina būs jāpārskata Latvijas simtgades programma, pārplānojot gatavošanās pasākumu kalendāru. Iepriekš KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš aģentūrai LETA norādīja, ka budžeta samazinājums vispirms ietekmēs pašu ministriju, jo nāksies ierobežot izdevumus par precēm un pakalpojumiem. Tiesa gan, KM nākamgad arī ietaupīs, jo ir pārcelti muzeja krātuvju kompleksa Pulka ielā pabeigšanas termiņi.
VID noņem teju miljonu
Arī pašai Finanšu ministrijai, kas bija idejas iniciatore, un tās pakļautībā esošajām iestādēm bāzes budžets jāsamazina par vairāk nekā miljonu. FM pārstāvis Aleksis Jarockis Dienai atklāj, ka pati ministrija savus izdevumus samazinās par 50 000 eiro, ierobežojot «ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītos izdevumus, tajā skaitā izvērtējot arī plānotās kapitālās iegādes». Tā sauktajai budžeta cirpšanai pakļauta arī Valsts kase un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Vairāk nekā pašai ministrijai groži būs jāsavelk Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Tam jāatrod veids, kā ietaupīt 972 000 eiro. VID atklāj, ka no nākamā gada tiks samazināti izdevumi kapitālajām iegādēm, tāpat tiks optimizēti gan informātikas, gan uzturēšanas izdevumi.
Pārējām minitrijām samazinājums paredzēts summās, kas mazākas par miljonu. Par teju 616 000 eiro tēriņi būs jāsamazina Zemkopības ministrijai, par 605 000 - Ārlietu ministrijai. Ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) padomnieks Mārtiņš Drēģeris Dienai atklāj, ka ministrs atbalsta budžeta projektā izvirzīto prioritāti - valsts aizsardzību un izprot, kāpēc nepieciešams 3% bāzes izdevumu samazinājums. «Tiks ietaupīts uz pārstāvniecību ārvalstīs uzturēšanas izdevumiem, piemēram, telpu īri, komandējumiem, reprezentācijas izdevumiem. Tiks taupīts uz vīzu ielīmju iegādi, ņemot vērā uzkrātās vīzu ielīmes un mazāku izsniegto vīzu skaitu,» skaidro M. Drēģeris. Ņemot vērā iepriekšējo gadu izpildi, tiks ietaupīts no materiālās palīdzības fonda atvēlētajiem līdzekļiem.
Pārskata komandējumus
Ekonomikas ministrijai (EM) summa, kas jāietaupa, ir salīdzinoši neliela - mazāk nekā 240 000 eiro. Ministrijas pārstāve Evita Urpena atklāj, ka ir plānots ierobežot komandējumus. Tiks samazināts finansējums EM pakļautībā esošajām iestādēm, visvairāk Centrālajai statistikas pārvaldei - 72 600 eiro, un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai - 66 000 eiro.
Tieslietu ministrijai bāzes izdevumi jāsamazina par vairāk nekā 245 000 eiro. Ministrijas pārstāve Laura Majevska Dienai atklāj, ka šī iemesla dēļ tiks samazināti izdevumi par preču un pakalpojumu iepirkumiem, tāpat, ja būs nepieciešams, tiks pārskatīta kapitālo iegāžu nepieciešamība.
Finanšu ministrijas preses sekretārs A. Jarockis neizslēdz, ka šis nebūs pēdējais gads, kad ministrijas tiks aicinātas samazināt bāzes izdevumus. Šogad tas bija īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka valsts ekonomiskie attīstības rādītāji tika prognozēti krietni pozitīvāki. Lielu ietekmi atstāja Eiropas Savienības saspringtās attiecības ar Krieviju, tāpat arī nespēja gūt plānotos ieņēmumus no nodokļiem.