Lai meklētu veidus, kā veicināt pieaugušo motivāciju mācīties, un saprastu, ko un kā lietas labā var darīt ar karjeras attīstības atbalsta aktivitātēm, Latvijā no 2012. gada rudens līdz šīgada maijam rit projekts Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā. ES uzstādījums ir panākt, ka mūžizglītībā iesaistās vismaz 15% pieaugušo, tāpēc projekts vērsts uz vairākiem mērķiem: veicināt pieprasījumu pēc pieaugušo izglītības, izveidot efektīvas cilvēku informēšanas stratēģijas, popularizēt neformālās izglītības atzīšanu, kā arī aktivizēt un sakārtot sadarbību starp dažādām mūžizglītības nodrošināšanā iesaistītajām pusēm un novatoriski un sabalansēti pieiet finansējuma jautājumam.
Projekta ietvaros jau notikuši reģionālie semināri, maijā plānota nacionālā konference, būs arī iedzīvotāju konsultēšana par pieaugušo izglītības iespējām, tāpat notiks seši starpresoru forumi. Viens no tiem - par pieaugušo motivāciju mācīties un viņiem nepieciešamo karjeras attīstības atbalstu - notika pagājušajā nedēļā. Forumā tika prezentēts arī pētījums, kas atklāj, ko par mācīšanos Latvijas pieaugušie domā patlaban.
Konsultantiem neuzticas
Projekta vadītāja Ingrīda Muraškovska forumā norādīja - pieaugušie ir gatavi mācīties tad, ja viņiem parādās jauni uzdevumi jaunās sociālajās lomās vai kāda aktuāla risināma problēma. To apliecina arī pētījums, ko veikusi ekonomikas zinātņu maģistre Inga Bērziņa un kurā aptaujāti 430 cilvēki no dažādām vecuma, izglītības u. c. grupām. Arī vajadzība pēc karjeras atbalsta pakalpojumiem cilvēkiem visbiežāk saistās ar darbu, tā zaudēšanu, maiņu.
Tiesa, pētījums rāda, ka lielākā daļa respondentu karjeras konsultantu uztver kā psihologu, kam tomēr īsti neuzticas - pie viņa vēršas tikai tad, kad nav citu variantu, jo nav raduši par savām problēmām stāstīt svešiniekiem. Karjeras konsultācijas cilvēki pamatā izmantojuši tikai skolas laikā. 11% pieaugušo nezina, kur var saņemt šādu pakalpojumu, 7% domā, ka karjeras konsultants viņu problēmās nespēj palīdzēt, bet ļoti daudzi - 47% - norāda, ka karjeras konsultanta pakalpojumi viņiem nav bijuši vajadzīgi. Paradoksāli, ka ļoti liela daļa no šiem cilvēkiem ir bez pamatizglītības (kaut konsultanta padoms un pašu pievēršanās tālākai izglītībai visievērojamāk uzlabotu tieši viņu dzīvi), otra liela daļa - ar augstāko izglītību. Tāpat daudzi cilvēki (27% aptaujāto) joprojām uzskata, ka karjera ir tikai virzība no kāda amata uz augstāku. Karjeras mūsdienu izpratni - ka tā ir veiksmīga visas dzīves vadīšana, sasniedzot iecerētos mērķus un izvirzot jaunus ikvienā dzīves jomā, - demonstrē 26% respondentu.
Kopumā ar karjeru saistītu informāciju meklējuši 80% aptaujāto, visbiežāk to darot internetā vai draugu un paziņu lokā. Tas pētījuma autorei I. Bērziņai liek secināt, ka nākotnē jāattīsta informēšana par mūžizglītības un karjeras atbalsta iespējām. Tāpat jāstrādā pie karjeras konsultāciju kvalitātes un pieejamības katrā pašvaldībā, karjeras atbalsta aktivitātēs jāiesaista arī darba devēji, NVO, sociālie dienesti, kultūras iestādes u. c., cilvēkiem vairāk jāpiedāvā iespējas praktiski izmēģināt dažādas prasmes un profesijas uzņēmumos, kā arī būtu vērts izveidot īpašu mērķprogrammu ar netradicionāliem risinājumiem nemotivētu pieaugušo iesaistei.
Lai ir katrā pašvaldībā
Šie ierosinājumi un citi jautājumi saistībā ar karjeras atbalstu pieaugušajiem un viņu rosināšanu mācīties tika apspriesti arī foruma diskusijas daļā. Kā galvenā vieta, kur cilvēkam pirmām kārtām vērsties saistībā ar mūžizglītību, diskusijā izkristalizējās pašvaldības. Vairākkārt tika uzsvērts, ka jāveido karjeras konsultantu tīkls plānošanas reģionos. I. Bērziņa uzskata, ka pienācis laiks izvest karjeras atbalsta aktivitātes no kabinetiem un rosināt pieaugušos mācīties arī ar līdz šim neierastākām metodēm. Tam piekrīt Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis, kurš norāda - tie ilgstošie bezdarbnieki, ar kuriem karjeras konsultanti strādājuši individuāli, biežāk izkustējušies no sastinguma punkta, sākuši kaut ko darīt, atraduši darbu.
Tajā pašā laikā diskusijā palika atvērts jautājums par to, vai karjeras atbalsta sniedzējiem uz cilvēku vairāk jāskatās kā uz indivīdu ar individuālām interesēm, spējām, vajadzībām vai kā uz resursu darba devējiem, kuriem ļoti daudzās nozarēs trūkst darbaspēka, tāpēc viņi ir ieinteresēti cilvēkus apmācīt tieši savas jomas profesijās. Liela loma ir arī tam, vai karjeras konsultants tāds ir tikai formāli - pēc profesijas - vai pēc būtības un aicinājuma. Turklāt nav tā, ka mūžizglītība un karjeras atbalsts paredzēts tikai esošajiem bezdarbniekiem vai tādiem, kas riskē par tādiem kļūt. Palīdzība noder ikvienam.