«Pavasara gaidās šogad pirmo reizi piedalījos pūču klausīšanās pārgājienā Ķemeru Nacionālajā parkā, ko rīkoja Latvijas Pūču izpētes biedrība. Pievienoties pārgājienam uzaicināja draugi, kuri šāda veida pasākumā piedalījās jau pagājušajā gadā un bija sajūsmināti par nakts pastaigu mežā,» stāsta Ilze. «Jāatzīst, ka ikdienā ne tik bieži, kā gribētos, izdodas doties pie dabas, tāpēc pārgājiens svaigā gaisā jauku cilvēku kompānijā... Nakts, mežs un pūču balsis - gana intriģējoši, lai pamēģinātu! Ornitologi Andris Avotiņš un Gaidis Grandāns, kuri vadīja pārgājienu, ir zinoši speciālisti, labi stāstnieki, tāpēc spēja, manuprāt, ikvienu aizraut ar savu degsmi un stāstījumu par pūcēm Latvijā, to sugām un dzīvesveidu. Pārgājiens bija aptuveni desmit kilometru garš, taču, tā kā tas notika tumsā un ik pa laikam nācās apstāties, lai klusumā mēģinātu saklausīt kādu meža pūci vai ūpi, deva papildu emociju gammu: mazliet baisi un dīvaini reizē. Tas lika vēlreiz pārliecināties, cik Latvijas daba ir neparasta un bagāta un ka nebūt nav jābrauc uz tālām zemēm, lai izbaudītu dabas skaistumu. Tas ir tepat, pie mums! Brīdī, kad nonācām galapunktā, kurā mūs jau gaidīja sakurināts ugunskurs, izsalkums lika manīt, un jāatzīst, ka sen nebiju dzērusi tik gardu tēju un ēdusi tik garšīgas desiņas! Tuvākajā laikā noteikti mēģināšu piedalīties vēl kādā pārgājienā, jo pavasaris ir patiesi burvīgs laiks, lai dotos ārpus pilsētas un sajustu, kā mostas daba.» Putnu vērošanai un klausīšanai aktuāls brīdis, jo daudziem sācies riesta laiks. Visagrāk riestojošie pūčveidīgie putni - meža pūces un bikšainie apogi - izvēlas konkrētas vietas ligzdošanai, dažs naskāks pāris jau noteikti ir nolūkojis dobumu bērnu audzināšanai. Pats pēdējais laiks izlikt pūču būrus - arī tas ietilpa Ķemeru pārgājiena aktivitātēs. Pūču tēviņi vakaros un nakts sākumā, protams, ūjina un sasaucas ar mātītēm, bet daudzi pazīstami gājputni jau priecē mūsu ausis ar savām ilgi nedzirdētajām balsīm. Vismaz Kurzemē vairs nav īpaši jābrīnās, izdzirdot vai ieraugot dažādu sugu meža strazdus, pāris sugu zosis, vairāku sugu plēsīgos putnus un, protams, lauku cīruļus, ķīvītes, ziemeļu gulbjus, zivju gārņus. Atgriežas arī dzērves! Lai cik čakli rudeņos ir Latvijas ogotāji, visu un visur nolasīt pa tīro viņi nevar. Ogas paliek, pārziemo un pavasaros top par ļoti nozīmīgu enerģijas avotu no siltajām zemēm atlidojušajām un mūsu zemei cauri lidojošajām dzērvēm. Savukārt dzērves kļūst par šo augu izplatītājām, jo dzērveņu sēkliņas, izejot caur putnu gremošanas traktu, ne tikai nezaudē, bet pat uzlabo dīgtspēju.
Pavasaris vilina uz piedzīvojumiem
Vai tikai man tā šķiet, ka cilvēki kļūst aizvien aktīvāki,
izrādot interesi par norisēm dabā? Manu draugu lokā ir dažādas
personības - aktīvi sportotāji, kas nevar izturēt pāris dienu,
nenoskrējuši padsmit kilometru krosiņu, aktīvi dabā gājēji, kas
nevilcinās iet pārgājienā pat mīnusos, arī meitenes, kurām doma par
nakšņošanu teltī izraisa paniku. Tieši pēdējās kategorijas sakarā
biju patīkami pārsteigta, ieraugot ziņu sociālajos portālos, ka
mana draudzene Ilze Gražule, zvērināta pilsētniece, kas aizraujas
ar salsu un Francijas kultūru, devusies nakts pārgājienā...
klausīties pūces!
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.