Šoreiz arī mūsu pašu balss skan pietiekami skaidri: uzdodot jautājumus intervijās, ievadrakstos kā šis, vai drosmē, ar kādu mūsu producente Ieva Anševica skatījās un izteica savus sāpēs izkristalizējušos spriedumus par izrādi Heavy Metal, kas vēsta par dienām, kad Afganistānā gāja bojā viņas vīrs,» žurnāla Teātra Vēstnesis redaktores slejā raksta Edīte Tišheizere.
Zane Kreicberga apkopo sociāli aktuālo izrāžu pieredzi Latvijas teātrī. Normunda Naumaņa vadītā sarunā vēsturnieks Kaspars Zellis, aktieris Vilis Daudziņš, režisori Pēteris Krilovs un Aiks Karapetjans un rakstnieks Pauls Bankovskis reflektē par neērto vēsturi. «Kino vai teātrī būtu interesanti realizēt, piemēram, jaunu versiju par Lāčplēsi,» uzskata A. Karapetjans. «Tanki un politiķi jau vienmēr kaut kur kustas, taču atrast veidu, kā izdzīvot, katram vajag pašam» - tā P. Bankovskis. Bet P. Krilovs ir pārliecināts, ka «literatūrai ir jābūt pirmajai, kas pasaka, kā ir tautai».
Numura lepnums - Mārītes Balodes Tallinas Pilsētas teātrī notikusī intervija ar ilgi klusējošo bijušo Jaunatnes teātra režisoru Ādolfu Šapiro, kurš Rīgu redz tikai sapņos, bet izrādes iestudē visā pasaulē.
Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela intervijā Ievai Strukai saka, ka netic tīram kosmopolītismam: «Vienalga, kaut kur izlien tas, ko mākslinieks ir «uzsūcis». Jo nevar piedzimt Nekur.» Maija Svarinska izvaicā Ņujorkas Tiša Mākslas skolas pasniedzēju Borisu Fruminu, kurš strādās Jaunajā Rīgas teātrī. Ģertrūdes ielas teātra vadītāja Maija Pavlova dalās pārdomās par politisko atbildību pēc televīzijas diskusijas. Par t. s. «krievu doktrīnu» un varas un mākslas attiecībām Krievijā stāsta teātra kritiķe Marija Sediha un žurnāla Teatr redaktore Marina Davidova. Aktuālās recenzijas vērtē izrādes - Dzeja, Ričards III, Latgola.lv-2, Konveju ģimene, Vasarnieki, Ezeriņš u. c. Analizēta arī opera Mihails un Mihails spēlē šahu un Daugavpils viesizrādes Rīgā. Rubrikā Vārds teātra cilvēkiem Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs dalās bažās par sabiedrības vienotības zudumu, Zane Jančevska - par savu folkloras izjūtu, bet režisors, aktieris un pedagogs Edmunds Freibergs raksta vēstuli savam kursam, pārcilājot kādreizējās pirmkursnieku vēstules viņam.
Uz žurnāla pēdējā vāka - ar aizkustinošiem labojumiem un kļūdām lasāms Ādolfa Šapiro uzrakstītais: «Man skumji, ka es ne redzeju Rigu katru dienu. Laimigi visiem!»