Stiprinās valstsgribu
11. martā par gatavošanos valsts simtgadei runāja Valsts prezidents Andris Bērziņš un kultūras ministre Dace Melbārde (NA). Pēc tikšanās tika paziņots, ka prezidents pozitīvi novērtējis ministres iezīmētos virzienus valsts jubilejas svinību koncepcijā: «Latvijas vēstures būtiskāko notikumu atainošana, īpašu uzmanību pievēršot valsts dibinātājiem un pieminot arī valsts etnisko daudzveidību tās dibināšanas laikā, kā arī atklājot Latvijas izcilību visdažādākajās jomās mūsdienās un izvēršot simtgades svētkus visā Latvijas teritorijā, ar mērķi parādīt mūsu valsts lielāko bagātību - izcilus cilvēkus ikvienā novadā un pagastā.»
Ministres ārštata padomniece Latvijas simtgades jautājumos Leonarda Ķestere norāda, ka KM ir atbildīga par procesa virzību, taču rīcības komitejā ar saviem priekšlikumiem piedalīsies dažādu ministriju pārstāvji. Simtgades birojs, kurā strādās pieci cilvēki, koordinēs pasākumus, bet pats tos neproducēs. Runājot par saturiskajiem akcentiem, L. Ķestere vairākkārt uzsver jēdzienu «valstsgribas stiprināšana», kas iekļauts arī dažādos ar simtgadi saistītos dokumentos. «Nepieciešams apzināties, ka ir laime dzīvot neatkarīgā valstī un neatkarība ir grūti nākusi,» saka L. Ķestere.
Simtgades programmas veidošanas pamatprincipos norādīts, ka tā ir programma laikposmam no 2017. līdz 2021. gadam, un uzsvērta nepārtrauktība, nevis kampaņa. Vēsturisko notikumu atcerē plānots iesaistīt arī reģionus, organizējot konkrētiem vēstures faktiem veltītus pasākumus Valkā, Liepājā, Rēzeknē, Cēsīs un Jelgavā. Jau notikušas ideju prāta vētras ar dažādu novadu pārstāvjiem, ieskaitot mazākumtautības. Patlaban zināms, ka simtgades kontekstā tiek plānota, piemēram, filmu programma un Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveide. Programmas aptuvenās izmaksas pagaidām nav zināmas, bet L. Ķestere izsakās, ka «jābūt reālistiskiem budžeta sastādīšanā». Salīdzinājumam - Somijas neatkarības simtgades pasākumiem 2017. gadā esot atvēlēti ap 20 miljoniem eiro.
Ne speciāli simtgadei
Taču vai ir skaidrība, kur programmā iekļautie pasākumi varēs norisināties? Atbildīgās amatpersonas atzīst, ka plānā nav iekļauti jaunas kultūras infrastruktūras būvniecības darbi. Lūgta to komentēt, D. Melbārde Dienai sacīja: «Pašreizējā ģeopolitiskā situācija liek stingri definēt prioritātes un skaidri apzināties mūsu iespējas. Tāpēc izturos uzmanīgi pret tādu jaunu lielu infrastruktūras objektu plānošanu, kas gultos tikai uz valsts budžetu. Pirmkārt, mums jārisina kultūras nozarē strādājošo cilvēku atalgojuma jautājums, otrkārt, jāsakārto jau esošā infrastruktūra. Manuprāt, atbalstāms ir tāds jaunas infrastruktūras tapšanas modelis, kas balstīts uz dažādu spēlētāju veiksmīgu sadarbību, kombinējot privāto, pašvaldību, valsts un (vai) Eiropas Savienības fondu finansējumu.»
Rīgas domes pārstāve Laila Ivāna Dienai izteicās, ka tuvāko trīs gadu laikā plānota vairāku kultūras iestāžu rekonstrukcija, bet tā nebūs speciāli pieskaņota valsts jubilejai. Runa ir par Nacionālo mākslas muzeju, VEF Kultūras pili un Kongresu nama pārbūvi par koncertzāli.
Savukārt va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pašlaik nav tādu rekonstrukcijas vai būvniecības objektu, kuriem piešķirts finansējums tieši saistībā ar Latvijas simtgadi. Tomēr VNĪ pārstāve Ieva Lapsa Dienai uzsvēra, ka līdz valsts simtgadei 2018. gadā VNĪ plāno pabeigt vairākus stratēģiski nozīmīgus projektus - Rīgas pils rekonstrukcijas pirmo un otro kārtu, Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 un ēkas Miera ielā 58A rekonstrukciju teātra vajadzībām, Muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukciju, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidi Latviešu strēlnieku laukumā 1, kā arī Raiņa un Aspazijas muzeja ekspozīciju vietu, Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju un Akuratera memoriālā muzeja atjaunošanu.