«Šogad gladiolas cieš gan no karstuma, gan sausuma, bet ir cerība, ka raža varētu būt laba,» saka Latvijas Gladiolu un īrisu biedrības prezidents, kolekcionārs un selekcionārs Laimonis Zaķis. Ar ražu viņš domā ne tikai ziedu krāšņumu, bet arī sīpolus. Mēdz teikt - ja dārzā zied gladiolas, tad vasara ir cauri. Bet gladiolas nebūt nav apsteigušas laiku, jo viss atkarīgs no tā, kad tās tikušas iestādītas. Latvija ir gana liela, jo katrs gladiolu audzētājs - un to valstī ir daudz - stāda dažādos laikos.
Gladiolu selekcionāri un kolekcionāri rīko arī lokālas izstādes savās pilsētās, pagastos un novados, bet vienkopus sanāk Latvijas Dabas muzejā, kur arī šogad, no 13. līdz 17. augustam, izstādē Gladiolas pāri robežām 2014 būs apskatāmas vairāk nekā 150 šo ziedu šķirņu. Pirmo reizi Latvijas Gladiolu un īrisu biedrības organizētajā izstādē piedalīsies arī pārstāvji no Lietuvas un Baltkrievijas. Bet no mūsējiem, kā ierasts, savus ziedus izrādīs Juris Bāze, Laimonis Zaķis, Visvaldis Viņķelis, Aija Stūrīte, Ancānu ģimene, Raimonds Cīrulis, Raimonds Puriņš, Ērika Ozere un citi. Būs izstādītas pašmāju šķirnes, kā arī pārrobežu selekcionāru - amerikāņu, krievu, ukraiņu, čehu, lietuviešu u. c. - lolojumi.
Gladiola nav tikai 1. septembra vēstnesis. Viduslaiku Eiropā bruņinieki nēsāja savvaļas gladiolu bumbuļsīpolus kā amuletus, jo ticēja, ka tie viņus pasargās no brūcēm un sakāvēm divkaujās. No šīs leģendas radās arī pirmais vācu gladiolu nosaukums Siegwurz - Uzvaras karalis. Eiropā gladiolas audzē kopš XVIII gs. Ekspedīcijās Dienvidāfrikā ceļotāji atklāja savvaļas gladiolas, kas savā krāšņumā bija pārākas par Eiropā sastopamajām un iedvesmoja puķaudzētājus. Vēlāk, XIX gs., Eiropā aktīvi tika ievestas un aprakstītas dabā zināmas sugas, tā aizsākās mūsdienu gladiolu selekcija. Par tās pirmsākumu Latvijā var uzskatīt 1936. gadu, kad Ciemupē K. Jansons sāka izplatīt savu pirmo šķirni Ciemupes rozā.
Arī gladiolu pasaulē ir sava mode. Bija laiks, kad visiem patika sīkziedu gladiolas, bet gigantomānija tomēr uzvar. Par lieliskiem šķirnes eksemplāriem uzskata tās, kur uz viena kāta vienlaikus ir atvērušies astoņi ziedi. Ja tikai 5-6, tas jau brāķis.
Laimonim Zaķim nav viegli izšķirties starp saviem favorītiem - īrisiem un gladiolām. «Īrisi ir interesantāki selekcijai. Tas ir izaicinājums, jo esam vistālākā valsts ziemeļos, kur notiek īrisu selekcija. Bet gladiolas? Vienu laiku tās bija palikušas novārtā, bet pēdējos gados cilvēku interese atkal aug,» stāsta L. Zaķis. «Daudzi vīlās, nopērkot lielveikalos masu produkcijas sīpolus - izrādījās, ka tā ir vienreiz lietojama manta, jo pēc gada vairs nekas no puķes nebija.» L. Zaķis gatavs detalizēti stāstīt, kas bija pie vainas, kāpēc sīpoliem vairs nebija spēka augt, kā tika ievazāti gladiolu tripši. Starp citu, arī gladiolu izstādes laikā puķu audzētāji konsultēs interesentus un stāstīs par savu pieredzi.