«Brīdī, kad bērns nolemj par labu vienam vai otram virzienam, ir jāizvērtē, kādi mācību priekšmeti šajā blokā ietilpst, cik liels ir stundu skaits, kādus eksāmenus varēs kārtot. Piemēram, izvēloties humanitāro un sociālo zinību programmu, netiks atsevišķi mācīta ķīmija, bioloģija, bet būs vienots dabaszinību bloks. Ja skolēns izdomās pēc vidusskolas studēt, piemēram, medicīnu, viņam būs sarežģīta situācija, jo nebūs nepieciešamās centralizēto eksāmenu atzīmes, lai iestātos augstskolā,» skaidro N. Kalēja. Protams, šo eksāmenu iespējams nokārtot arī individuāli un pat vēlāk, pēc skolas beigšanas, bet tas nozīmē, ka vajadzēs gatavoties patstāvīgi vai augstskolu piedāvātajos sagatavošanas kursos, iespējams, pat izlaist kādu gadu starp vidusskolas absolvēšanu un iestāšanos augstskolā.
«Skolēnam vajadzētu saprast - kāda noteikta mācību programma jāizvēlas, ja tiešām ir pārliecība, ka tas interesē un padodas, nevis, piemēram, jāņem humanitārais virziens, jo ir grūti ar matemātiku. Eksaktajā programmā taču neietilpst tikai tā! Jāvērtē viss bloks kopumā,» iesaka N. Kalēja. Sabiedrībā jau gadiem tiek uzsvērts, ka īpaši pieprasītas ir eksaktās zinātnes, ka darba tirgū vajadzīgi inženieri, taču karjeras eksperte uzsver - katram bērnam jāsaprot, vai tas viņam der, vai padodas, vai viņš spēs būt labs inženieris, un kādā sfērā, vai viņam ir telpiskā vai matemātiskā domāšana. Informāciju par prioritātēm darba tirgū nevar uztvert kā apsolījumu, ka tieši vienā vai otrā nozarē ar attiecīgu izglītību būs karjeras izaugsmes leiputrija. Tāpat nāksies atrast savu vietu, konkurēt, pierādīt prasmes.
Profesijas izvēlei jāpieiet atbildīgi, skolēnam jākomunicē ar pedagogiem, ģimeni. 76 Latvijas skolās darbojas karjeras konsultanti, tādi mēdz būt arī pašvaldību struktūrās. Skolēni var doties uz LU, RSU, RTU, kur ir karjeras centri, un tajos strādājošie speciālisti var izskaidrot ne tikai savā augstskolā pieejamās studiju iespējas un prasības, bet situāciju nozarē kopumā. Laba iespēja ielūkoties interesējošā profesijā ir Ēnu diena, bet savas prasmes var izkopt arī interešu izglītības nodarbībās. Iespējams, tieši tur atklāsies kāds talants, par kura eksistenci skolas standarta programma nebija devusi pārliecību.