«Acīmredzami, ka daļa parādu veidojušies krāpšanu rezultātā, un tāpēc jāsauc lietas īstajos vārdos - tie nav nodokļu parādi, bet valstij radīti zaudējumi. Nodokļu shēmotāju apkarošanai nepieciešama aktīva un efektīva cīņa gan likumdošanas, gan operatīvās darbības virzienos, daudz stingrāk kontrolējot nodokļu maksāšanas procesu, piemēram, nosakot daudz īsākus atskaišu iesniegšanas termiņus, lai neļautu rasties lieliem parādiem. Savukārt attiecībā uz godīgajiem nodokļu maksātājiem jārada mehānisms, kas ļauj risināt nodokļu samaksas problēmas un novērš ilgstošu nodokļu parādu krāšanos. Piemēram, šobrīd notiek diskusija par mediācijas dienesta veidošanu nodokļu administrācijā, kas nodokļu maksātājam ļautu vienoties par saistību izpildi ar VID ārpus tiesas,» uzsver finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Parādi aug
Dienas veiktā izpēte liecina, ka lielākajai nodokļu parādnieku daļai parāda summa palielinās un tikai neliela daļa nodokļu parādus pamazām dzēš vai arī parādi tiek atgūti tiesas ceļā. Šāda tendence, visticamāk, arī ir iemesls nodokļu parādam teju miljarda eiro apmērā, ko par faktiski neatgūstamu uzskata arī pati nodokļu administrācija.
VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora vietniece Santa Garanča gan nepiekrīt, ka par reāli nepiedzenamiem definētos nodokļu parādus - vismaz daļu no tiem - nekad neizdosies piedzīt. Pēc viņas teiktā, vidēji mēnesī izdodas atgūt 20-25% no parādiem, kas definēti kā atgūstami, savukārt no reāli nepiedzenamo parādu apjoma veiksmīgākajā gadījumā mēnesī tiek atgūti maksimāli līdz 10%, kas gan esot ļoti reti. S. Garanča skaidro, ka parādu apjoma pieaugums lielākoties saistīts ar nokavējuma naudu pieaugumu, nevis nodokļu pamatparāda pieaugumu.
«Diemžēl pie mūsu pašreizējās uzskaites sistēmas mēs nevaram precīzi pateikt, cik sen veidojies šis kopējais nodokļu parāda apjoms. Taču izteikti parādu pieaugums notika 2008.-2013. gadā, kad parādu kopējais apjoms pieauga vairāk nekā divas reizes,» stāsta VID pārstāve un piebilst, ka nav arī statistikas, kāds ir katra nodokļu parāda rašanās iemesls.
«Tomēr gribas domāt, ka lielākā daļa parādnieku nonākuši finanšu grūtībās, bet situācijas risināšanai nav izvēlējušies iesniegt uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu, kas būtu bijis labākais ceļš. Taču nevar noliegt - ja parāds konstatēts VID audita rezultātā, tad vai nu šie cilvēki nezināja likumus, vai arī nekorekti veikuši nodokļu optimizāciju,» akcentē S. Garanča, piekrītot, ka situācijās, kad nodokļu maksātājam audita rezultātā tiek aprēķinātas ļoti lielas nodokļu parādu summas, viss liecina par apzinātu negodprātību.
VID pārstāve skaidro, ka cīņai ar nodokļu parādu veidošanos nodokļu administrācija samērā reti izmanto iespēju pieteikt tā maksātnespēju, jo likums paredz prasības iesniedzējam, šādā gadījumā VID, iemaksāt drošības naudu.
«Tas ir dārgs process, kura rezultātā ne vienmēr ir garantija, ka VID atgūs nodokļu parādus un arī iemaksāto drošības naudu, tāpēc mēs vairāk izmantojam tiesības apturēt parādnieka saimniecisko darbību vai pilnībā to pārtraukt,» pauž S. Garanča, piebilstot, ka šis mehānisms ļauj VID īstenot nodokļu parādnieka atvieglotu likvidācijas procesu un izslēgt no Uzņēmumu reģistra (UR). Viņa gan skaidro, ka arī šādā procesā pirms lēmuma pieņemšanas VID jābūt neapgāžamiem pierādījumiem vismaz vienā no septiņiem pamatojumiem šādai rīcībai. Pēc S. Garančas teiktā, līdz šim pieņemts liels skaits lēmumu par nodokļu parādnieku saimnieciskās darbības izbeigšanu, taču UR nespēj visu apjomu ātri apstrādāt. To iecerēts pabeigt līdz nākamā gada beigām. Līdz ar šādu uzņēmumu likvidāciju arī būtu iespēja dzēst tos nodokļu parādus, kurus tāpat ir ļoti niecīga cerība kādreiz atgūt.
Kā būtisku pozitīvu risinājumu nodokļu administrēšanā S. Garanča uzsver juridisko personu banku kontu reģistru, kas atvieglo darbu ar nodokļu parādniekiem, jo ļauj bloķēt darbības ar kontā esošo naudu, kamēr netiek samaksāti nodokļu parādi, protams, ja kontā vispār ir nauda. Līdzīgu reģistru VID vēlētos ieviest arī privātpersonām, tādējādi palielinot iespējas atgūt nodokļu parādus. No 1. jūlija spēkā stāsies kārtība, ka brīdī, kad VID paziņos UR par konkrēta uzņēmuma audita uzsākšanu, UR bloķēs iespēju veikt jebkādas ar konkrēto juridisko personu saistītās izmaiņas, kas arī sekmētu iespējas atgūt nodokļu parādus. Savukārt vēl procesā ir diskusija starp VID un UR par mehānisma izveidi, kas noteiktu termiņu liegtu privātpersonām dibināt jaunus uzņēmumus, ja viņu nesenā pagātnē konstatēta ļaunprātīga rīcība saistībā ar nodokļu nenomaksu.
«Ir gana skaidrs, ka noziedzīgajā pasaulē pie dažādām shēmām strādā izglītoti konsultanti, kas līdz pēdējai detaļai izplāno rīcību. Mūsu uzdevums ir cīnīties pret šīm shēmām, taču savā ziņā viņi cenšas būt mums soli priekšā. Turklāt - tiklīdz viņi sajūt kādas darbības no VID puses, attiecīgi arī jau tiek plānots scenārijs, kā izvairīties no tiesībsargu sankcijām,» akcentē S. Garanča.
Bankas uzmana klientus
Ņemot vērā, ka uzņēmēju finanšu līdzekļi atrodas bankās, Diena lūdza arī komercbanku pārstāvju skaidrojumu, vai un kādā veidā bankas tiek iesaistītas nodokļu parādu veidošanās novēršanā, un kā notiek banku sadarbība ar VID un citām kontrolējošajām iestādēm šajā jomā.
Swedbank pārstāve Vineta Savicka norāda, ka informācijas apmaiņu ar VID regulē Kredītiestāžu likuma 63. pants, kurā stingri noteikta kārtība, gadījumi, termiņi un apjoms, kādā kredītiestāde sniedz informāciju VID, un bankas šos likuma nosacījumus pilda.
«Banka, saņemot pieprasījumus no VID, nekavējoties sniedz informāciju, bet, ja VID uzdod veikt norēķinu operāciju apturēšanu vai nosūta inkaso uzdevumu (bloķēšana, ieskaitot valsts budžetā), tad nekavējoties bloķē naudas līdzekļus un informē VID par atlikumiem. Tas notiek VID nepieciešamajos noteiktajos termiņos. Ja VID lūdzis vai uzdevis apturēt kāda klienta norēķinu kontu, tad nekādu naudas kustību kontā ar tajā esošajiem naudas līdzekļiem banka nav tiesīga pieļaut. Gadījumā, ja VID nosūtījis inkaso uzdevumu, nekāda kustība kontā nevar tikt veikta līdz brīdim, kamēr inkasācijas uzdevums izpildīts un nauda pārskaitīta saskaņā ar VID norādīto. Situācijā, ja inkasācijas uzdevums saņemts, bet klienta kontā naudas nav, tā izpilde ir saistoša bankai līdz inkasācijas uzdevuma izpildei un jebkuri līdzekļi, kas tiks saņemti kontā, neatkarīgi no klienta vēlmēm tiks novirzīti inkaso uzdevuma izpildei,» Dienai norāda ABLV Bank pārstāvis Jānis Bunte.
Abu banku pārstāvji uzsver, ka bankas atbilstoši likumos noteiktajam savas kompetences ietvaros seko klientu finanšu situācijai un nepieciešamības gadījumā par neatbilstībām informē kontrolējošās iestādes.
«Mēs vērtējam šādu informāciju procesa Pazīsti savu klientu ietvaros,» akcentē V. Savicka. Arī ABLV Bank seko savu klientu finanšu disciplīnai un par jebkuru aizdomīgu signālu atbilstoši likumiem sniedz informāciju VID un citām kontroles iestādēm. «Gadījumā, ja banka var pamatot savas aizdomas, ka klienta kontā esošie līdzekļi tiešām iegūti, izvairoties no nodokļu nomaksas, banka ir tiesīga pati bloķēt naudas līdzekļus, atturoties no darījumu veikšanas, un ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgiem darījumiem, pēc kā situācija jau kļūst par valsts iestādes kompetenci,» norāda J. Bunte.