Visi vajadzīgie noteikumi, kas ir svarīgi likuma īstenošanai, ir pieņemti, izņēmums ir tikai noteikumi par radiācijas būvēm, Dienai uzsver EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. Arī viņa atzīst, ka būvvaldēm joprojām ir daudz un dažādi jautājumi gan par jaunajiem, gan vecajiem normatīvajiem aktiem, kas šobrīd ir spēkā. Tomēr izmaiņas un papildinājumi normatīvos var būt tikai detaļās. Bijuši lūgumi arī papildināt veidlapas, tomēr I. Oša uzskata, ka būvvaldēm vairs nevajadzētu būt īpaši daudziem pārsteigumiem, jo ir rīkoti daudzi semināri un pašam būvniecības procesam vajadzētu būt pilnīgi skaidram. Cita lieta, ka ne visi iedzīvotāji ir pamanījuši, ka normatīvo aktu prasības mainījušās.
Ikdienā gan situācija ir tālu no ideāla. «Loģiski, ka likumam būtu jāatvieglo process, bet, ja to lasa nozares speciālisti daudzas reizes un tomēr nesaprot, tad kaut kas nav kārtībā,» Dienai atzīst Ķekavas novada būvvaldes vadītāja Inese Aizstrauta. Būvvaldes speciālisti seminārus tiešām apmeklējuši, un pašvaldība par tiem samaksājusi ne mazu naudu - 60 eiro par katru klausītāju, taču semināros nav bijusi iespēja saņemt atbildes uz jautājumiem par reālām situācijām. Neskaidrību iedzīvotājiem rada arī tas, ka būvniecības ieceres akcepts un būvatļaujas izsniegšana notiek pašā procesa sākumā - cilvēks saņem uz būvatļaujas divas atzīmes, bet tas nenozīmē, ka viņš var sākt būvēt, kā tas bija kādreiz. «Katram apmeklētājam stāstām, ka būvatļauja viņam ir, bet paies vismaz pusgads vai pat vairāki gadi, kamēr nonāks līdz būvniecībai,» norāda I. Aizstrauta. «Ir trīs dokumenti - Būvniecības likums, Vispārējie būvnormatīvi un Ēku būvnoteikumi. Atšķiriet sadaļu Projektēšana, kas visos dokumentos saucas vienādi. Saturs ir ne tikai atšķirīgs, bet arī pretrunīgs,» stāsta I. Aizstrauta. Pēc viņas teiktā, agrāk bija triju veidu kārtība projektu saskaņošanai, tagad izveidotas trīs grupas, katrai ir daudzas apakšgrupas, un kopā ir 33 kārtības, kur katram gadījumam ir dažādas veidlapas un sava shēma, pēc kādas rīkoties. To, ka jaunā sistēma ir sarežģīta, īpaši laukos, kur ir samērā daudz meliorācijas un inženierbūvju projektu, Dienai atzina arī Kocēnu novada būvvaldes vadītāja Ilga Kokoreviča. Viņa daudz sazinoties ar kolēģiem citās būvvaldēs un mēģinot situācijas atrisināt.
I. Oša uzskata, ka jaunais likums ir labāks par veco vairākos aspektos: «Mazajiem objektiem nav sarežģītā procesa ar būvatļauju saņemšanu. Uzņēmējiem ir gan labāk, gan sarežģītāk. Sākumā ir jāsaprot, ko grib būvēt, jo būtiskās detaļas mainīt vairs nevarēs. Ja būvēt grib vietā, kura ir intensīvi apdzīvota, ir papildu nosacījumi, kas jāuzzina pirms būvatļaujas izņemšanas. No otras puses, laiks, kad būvatļauju var apstrīdēt, ir procesa sākumā, nevis tad, kad jau uzsākti būvdarbi. Nebūs tā, ka būvnieks jau nolīgts, bet būvēt nevar apstrīdētās atļaujas dēļ.»
SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš atzīst, ka viņa uzņēmums tikko sācis pirmo projekta saskaņošanu pēc jaunā likuma normām. «Atšķirība, ko redzam jau tagad, - dokumentu apjoms, kas jāiesniedz, lai būvniecības ieceri apstiprinātu, ir daudz lielāks nekā agrāk. Jāsagatavojas daudz nopietnāk. Būvvalde redz detalizētāk, kas tiks būvēts, un var pamatotāk pateikt - atļaut vai ne. Arī kaimiņi savas pretenzijas var izteikt jau pirms būvniecības sākuma. Tomēr jāpatērē daudz vairāk laika un līdzekļu, lai beigās tev pateiktu, ka projekts neder. Būtu vēlams to zināt agrāk,» izteicās O. Ozoliņš. Lielākā daļa objektu, ko īsteno SIA Merks, ir saskaņoti vecā likuma darbības laikā, un pārejas noteikumi ir visai neskaidri. «Katra būvvalde interpretē pati. Var jau jokojot teikt - ar izpletni lecot, neviens gaisā nav palicis, un, ja kaut kas ir sākts, tiek arī pabeigts. Bet to enerģiju, ko velta, mēģinot atrisināt šādas situācijas, varētu veltīt kam vērtīgākam,» uzskata uzņēmējs. Arī I. Aizstrauta atzīst, ka būvniecības normatīvo aktu bāzes un to pārejas noteikumu nepilnību dēļ ir nācies rast dažādus kompromisa risinājumus, lai iesāktie projekti tiktu pabeigti. EM pārstāve gan Dienai apgalvoja, ka lielākā daļa nepieciešamo pārejas noteikumu darbojas, izņēmums esot tikai par būvniecību kārtās.