Izstādes nosaukums aizgūts no Senās Derības tekstiem (Zālamana Pamācību grāmatas 27. nodaļas 19. pants), un frāzes turpinājums ir So a Man's Heart Reveals the Man / (…) tik viena sirds atspoguļo otru. Bībeliskais citāts un pati izstāde uztverami kā alegorija par cilvēces esības pamatvērtībām, par kopīgo un atšķirīgo Rietumu un Austrumu kultūrās.
Klusie varoņi
Kuratore vērš uzmanību, ka Venēcijas mākslas biennālēs Dāvids Adika ir «viens no saistošākajiem un pārsteidzošākajiem māksliniekiem», par viņa izstādēm interesējas prestižas pasaules mākslas galerijas. Izstāde piedāvā nepieredzētas Izraēlas kultūras šķautnes, kur senatne atbalsojas tagadnē un Austrumu un Rietumu pieredze savijas vienotā mezglā. D. Adikas bildēs nav asiņu, kara un pasaules preses foto balvai nominējamu ciešanu.
Perfekcionists, izslīpēts dimants - šādiem vārdiem I. Baranovska raksturo fotogrāfu, kura miniatūrajā, līdz detaļai nostrādātajā izstādē, kur nozīme ir pat fotogrāfiju rāmju saspēlei, nevar iebrāzties īsi pirms slēgšanas vai ar skeptisku attieksmi - kāda jēga gan fotografēt vienus un tos pašus traukus dažādās variācijās? D. Adikas klusie varoņi - seni vara trauki - ģimenes relikvijas pieprasa apceri un iedziļināšanos. «Es vēlos atklāt skaistuma klātbūtni, lietojot tā dēvētās pavedināšanas un notveršanas stratēģijas. Kā pretstats ideālam, platoniskam skaistumam, manos darbos tas mēdz atspoguļoties īpašos, reizēm pat negaidītos momentos. To veido mirkļa attiecības starp mani kā fotogrāfu, objektu un gaismu,» stāsta fotogrāfs.
D. Adika izvēlējies bezkaislīgi dokumentēt senu vara trauku komplektu no savu vecāku mājām, tipisku ikvienas ebreju ģimenes relikviju. «Šo tradicionālo trauku neskaitāmo variāciju klusās dabas izceļas ne tikai ar spožu un matētu virsmu refleksijām un elegantu gaismēnu spēli, tās ir arī mēmi liecinieki, kas sevī glabā vienas tautas vēsturi, sarežģītu un neprognozējamu kā vissmalkāko šaha partiju,» saka I. Baranovska.
Sieviete kažokā un printeris
Savukārt nelielajā istabiņā, kur varējām ierakstīt savus sirdspukstus Kristiāna Boltaņska izstādē, skatāma 2014. gada sākumā izpētes brauciena laikā Rīgā tapusī darbu sērija - My Soul is Like a Black Lake / Mana dvēsele ir kā tumšs ezers. D. Adika ir lakonisks mākslinieks. Fotogrāfiju ir maz, bet to izvēlē nav nejaušību. Tikai pēc viņam vien zināmas asociatīvas loģikas nelielajā ekspozīcijā mijas skati no Rīgas un Telavivas. Tie nav pastkaršu skati. Vienīgi interesanta fotogrāfam šķitusi kāda sieviete sintētiskā «leopardādas» kažokā, gan printeris un līdakaste birojā, gan Strēlnieku piemineklis.
Izstāde