Ja jau nieka vīruss spēja paralizēt visu pasauli, pret lielākām dabas vienībām mūsu spēki izrādītos vēl vājāki. Tas, protams, nenozīmē, ka nevajadzētu dzīvot taupīgi un nepiesārņot vidi, kā arī kaut ko darīt pārapdzīvotības ierobežošanai, jo to nu atšķirībā no klimata cilvēce tiešām spētu regulēt. Vai tomēr ne? Kad es mācījos skolā, pasaulē bija trīs miljardi cilvēku, tagad skaits tuvojas astoņiem. Tas stipri samazina izredzes iemācīties jaunpienākušo vārdus, kur nu vēl noskaidrot, kas par cilvēku katrs ir, jo tādas lietas var saprast tikai tad, ja esi ar cilvēku kopā uzaudzis un mācījies vienā klasē, un arī tad ne vienmēr. Tātad, iekļaujoties milstošajā pseidoproblēmu risināšanas straumē, drīzāk būtu jāsāk cīņa pret laika bultas diskriminējošo iedarbību uz cilvēku, kas dzen viņu tikai vienā virzienā un neļauj atgriezties, nu, kaut vai 2018. gada vasarā. Diemžēl vainīgais sēž pārāk augstu, lai mēs varētu pie viņa tikt un ieraudzīt, vai viņam nav veikals vaļā, kur nu vēl to izdemolēt. Kur tad lai protestē? Viena vieta ir, drusku zemāka, bet arī augsta, – pie Durbes jūras ērgļu pāra ligzdas, pret abu vecāku nesen pieļauto pēcnācēju skaita regulēšanas metodi, kad spēcīgākais mazulis vājāko vienkārši izgrūda no ligzdas.
Šīs SestDienas, 12. – 18. jūnija, numurā lasiet:
ACULIECINIEKA SKATS. Dīvāna patrioti, nemieri un atkopšanās. Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga par ikdienu Savienotajās Valstīs 2020. gada pavasarī.
PASAULĒ. Baltkrievu sociālisma noriets. Pirms 9. augustā gaidāmajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām sašķobījušās valsts ilggadējā prezidenta Aleksandra Lukašenko šķietami nesatricināmās pozīcijas. Rezultātā šīs vēlēšanas no garlaicīga notikuma ar iepriekš paredzamu iznākumu ir kļuvušas par īstu intrigu.
KRĪZES MĀCĪBAS. Ko mēs tiešām esam iemācījušies? Pat ar špikošanu attālinātu mācību laikā ir iespējams tikt galā, palūdzot aizvērt acis, liecina pēdējo mēnešu pieredze izglītības nozarē. SestDiena noskaidro, kā krīzes laiks ietekmējis izglītības iespējas un ko no tā visa procesā iesaistīto vērtējumā varētu saglabāt arī turpmākajam laikam.
SPORTS. Būs plusos, ja pirks biļetes. 2021. gada pasaules hokeja čempionāta norise ir plānota Minskā un Rīgā. Vīrusa pandēmijas ietekmē čempionāts, visticamāk, sāksies divas nedēļas vēlāk – 21. maijā. Organizatoru galvenās rūpes sarunā ar SestDienu atklāj par čempionāta rīkošanu atbildīgās Hokeja akadēmijas vadītājs Edgars Buncis.
TĒMA. (Jelām)ējid. Līvōd. Vairāk vai mazāk mēs, latvieši, visi esam lībieši – līvi senāk apdzīvoja vairāk nekā 30% Latvijas teritorijas, saka līvu valodnieks un dzejnieks Valts Ernštreits. Padomju režīms iznīcināja lībiešu vēsturisko areālu, taču tas nesagrāva līvu pašapziņu un izdzīvošanas spējas. Atmodas laika demonstrācijās Latvijas karogu jūrā lepni slējās arī viens lībiešu karogs. Tagad viņu Latvijā esot vairāk par pēdējā tautas skaitīšanā fiksētajiem 250 cilvēkiem.
ILGTSPĒJAS INDEKSS IZCILĪBAI. Ilgtspējas indekss ir laika pārbaudi izturējis, daudzu nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības dalībnieku augsti atzīts instruments savas darbības izvērtēšanai. Šis indekss arī mudina visu mūsu sabiedrību pievērst aizvien lielāku vērību korporatīvās atbildības un ilgtspējas jautājumiem, kā arī aicina būt drosmīgiem un inovatīviem gan pārvarot dažādas krīzes, gan arī ikdienā.
CEĻOJUMS. Brūnos lāčus meklējot. Lai brīvā dabā redzētu lāčus, nemaz nav jādodas pāri puspasaulei – pietiek aizbraukt tepat līdz Igaunijai, kur ir iekārtotas pat speciālas slēpņu mājas šo dzīvnieku vērošanai.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ATKLĀJUMS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
jānis
āāāāā
Alans Karlsons