Kā attaisnotos izdevumus plānots noteikt ziedojumus, kuri nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu - 360 eiro. Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir saistīti ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa iesniegtajiem priekšlikumiem partiju sistēmas pilnveidei. Valsts prezidents arī aicinājis dubultot valsts finansējumu politiskajiem spēkiem, lai padarītu tos neatkarīgākus. Partijas vai to apvienības, kas vēlēšanās pārvarējušas divu procentu barjeru, kopš 2011. gada var pretendēt uz valsts budžeta naudu - 0,71 eiro par katru saņemto balsi. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām uz šiem līdzekļiem varēja pretendēt ne tikai Saeimā ievēlētie, bet arī LPP/LC, kas parlamentā neiekļuva, taču tā nolēma izbeigt darbību. Pēc 12. Saeimas vēlēšanām neviens no spēkiem, kas palika aiz svītras, nesasniedza divu procentu barjeru.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietniece Ilze Jurča Dienai atzina, ka piedāvātās izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli var vērtēt pozitīvi un līdzīga kārtība ir arī, piemēram, Lietuvā. «Tas ir netiešs valsts atbalsts partijām, lai veicinātu to lielāku neatkarību, piesaistot daudzus mazos ziedotājus,» sacīja I. Jurča, atgādinot, ka līdzīgi tiek atbalstītas arī sabiedriskā labuma organizācijas. Latvijas Universitātes (LU) profesors Jānis Ikstens, kurš nesen piedalījās arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē par Valsts prezidenta iniciatīvām, piekrīt - tas varētu būt solis pareizajā virzienā. Taču ar vienu spalvas vēzienu, viņaprāt, šī problēma nebūs atrisināta. Politologam ir šaubas, vai nodokļa atlaides cilvēkiem, kas var atvēlēt partijai nelielas summas, palīdzēs tām «atbrīvoties no lielo ziedotāju apskāvieniem un vai cilvēki uzreiz tāpēc metīsies ziedot politiskajiem spēkiem», jo jautājums pamatā ir par sabiedrības attieksmi pret partijām. Viņaprāt, šis ierosinājums būtu jāskata kopā ar priekšlikumu palielināt valsts finansējumu politiskajiem spēkiem, un te varētu būt sasaiste - ja šai organizācijai izdodas būt pievilcīgai vēlētājiem un piesaistīt daudzus mazos atbalstītājus, tai arī ir iespēja pretendēt uz lielāku valsts finansējumu.
LU Sociālo un politisko pētījumu institūta 2014. gada pavasarī veiktā aptauja, kuras rezultāti ir atspoguļoti Demokrātijas auditā, parāda - sabiedrība netic, ka valsts dotācijas partijām būtu mazinājušas naudas ietekmi uz politiku. Divas trešdaļas aptaujāto pilsoņu uzskatīja, ka dotācijas ir budžeta naudas izšķiešana. Vairāk nekā trīs piektdaļas respondentu nepiekrita apgalvojumam, ka tās būtu mazinājušas korupciju politikā.
Saeimas sēdē pagājušajā ceturtdienā par grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli 1. lasījumā nobalsoja 61 deputāts gan no koalīcijas, gan opozīcijas partijām. Taču šajās frakcijās bija arī politiķi, kuri balsojumā nepiedalījās. Pret bija Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un daļa No sirds Latvijai deputātu. «Pēc būtības šis likumprojekts aicina nevis sabiedrību iesaistīties partiju darbībā, bet paredz tikai atvieglojumus pašreizējiem un nākamajiem partiju finansētājiem,» sēdē sacīja Juris Viļums (LRA). Viņš norādīja, ka fiziskām personām attaisnotie izdevumi par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem var būt tikai 213 eiro, bet partiju ziedotājiem «šos atvieglojumus pacels līdz 360 eiro». Viņaprāt, tas neesot taisnīgi, piemēram, pret daudzbērnu ģimenēm, kur vecāki rūpējas par bērnu ārpusskolas interešu izglītību.