Patlaban «jautājums nav par to, vajag vai nevajag šādu reģistru veidot, jo valdošais viedoklis ir, ka reģistru vajag. Jautājums ir par to, cik publiski un vienkārši pieejams šāds reģistrs būs», Dienai skaidro Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Viens no iespējamajiem variantiem ir tāds, ka «centralizētais reģistrs būs pieejams tiesībsargājošajām iestādēm un bankām, kam patiešām ir svarīgi zināt, kas ir patiesā labuma guvējs no konkrētās uzņēmējdarbības, lai nebūtu tā, ka garlaicības mākti cilvēki, kuri vienpadsmitos vakarā nevis iet gulēt, bet lasa internetā visu pēc kārtas, varētu šāda reģistra datiem piekļūt», diskusiju tematu ieskicē K. Kariņš.
Jāatgādina, ka jau martā EP atbalstīja K. Kariņa virzīto likumu, kas paredz ierobežot naudas atmazgāšanu un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot arī to patiesos labuma guvējus. Sarunu procedūra par šo normatīvo dokumentu turpinās un, iespējams, varētu tikt noslēgta līdz šā gada beigām, pieļauj EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.